View this in:
This is in romanized sanskrit according to
IAST standard. View this in
plain english.
bhartṛhareḥ śataka triśati - śṛṅgāra śatakam
śambhusvayambhuharayo hariṇekśhaṇānāṃ
yenākriyanta satataṃ gṛhakumbhadāsāḥ |
vācāṃ agocaracaritravicitritāya
tasmai namo bhagavate makaradhvajāya ‖ 2.1 ‖
smitena bhāvena ca lajjayā bhiyā
parāṇmukhairardhakaṭākśhavīkśhaṇaiḥ |
vacobhirīrśhyākalahena līlayā
samastabhāvaiḥ khalu bandhanaṃ striyaḥ ‖ 2.2 ‖
bhrūcāturyātkuśhcitākśhāḥ kaṭākśhāḥ
snigdhā vāco lajjitāntāśca hāsāḥ |
līlāmandaṃ prasthitaṃ ca sthitaṃ ca
strīṇāṃ etadbhūśhaṇaṃ cāyudhaṃ ca ‖ 2.3 ‖
kvacitsabhrūbhaṅgaiḥ kvacidapi ca lajjāparigataiḥ
kvacidbhūritrastaiḥ kvacidapi ca līlāvilalitaiḥ |
kumārīṇāṃ etairmadanasubhagairnetravalitaiḥ
sphurannīlābjānāṃ prakaraparikīrṇā iva diśaḥ ‖ 2.4 ‖
vaktraṃ candravikāsi paṅkajaparīhāsakśhame locane
varṇaḥ svarṇaṃ apākariśhṇuralinījiśhṇuḥ kacānāṃ cayaḥ |
bakśhojāvibhakumbhavibhramaharau gurvī nitambasthalī
vācāṃ hāri ca mārdavaṃ yuvatīśhu svābhāvikaṃ maṇḍanaṃ ‖ 2.5 ‖
smitakiñcinmugdhaṃ saralataralo dṛśhṭivibhavaḥ
parispando vācāṃ abhinavavilāsoktisarasaḥ |
gatānāṃ ārambhaḥ kisalayitalīlāparikaraḥ
spṛśantyāstāruṇyaṃ kiṃ iva na hi ramyaṃ mṛgadṛśaḥ ‖ 2.6 ‖
draśhṭavyeśhu kiṃ uttamaṃ mṛgadṛśaḥ premaprasannaṃ mukhaṃ
ghrātaveśhvapi kiṃ tad^^āsyapavanaḥ śravyeśhu kiṃ tadvacaḥ |
kiṃ svādyeśhu tad^^ośhṭhapallavarasaḥ spṛśyeśhu kiṃ tadvapurdhyeyaṃ
kiṃ navayauvane sahṛdayaiḥ sarvatra tadvibhramāḥ ‖ 2.7 ‖
etāścaladvalayasaṃhatimekhalotthajhaṅkāra
nūpuraparājitarājahaṃsyaḥ |
kurvanti kasya na mano vivaśaṃ taruṇyo
vitrastamugdhahariṇīsadṛśaiḥ kaṭākśhaiḥ ‖ 2.8 ‖
kuṅkumapaṅkakalaṅkitadehā
gaurapayodharakampitahārā |
nūpurahaṃsaraṇatpadmā
kaṃ na vaśīkurute bhuvi rāmā ‖ 2.9 ‖
nūnaṃ hi te kavivarā viparītavāco
ye nityaṃ āhurabalā iti kāminīstāḥ |
yābhirvilolitaratārakadṛśhṭipātaiḥ
śakrādayoapi vijitāstvabalāḥ kathaṃ tāḥ ‖ 2.10 ‖
nūnaṃ āGYākarastasyāḥ subhruvo makaradhvajaḥ |
yatastannetrasañcārasūciteśhu pravartate ‖ 2.11 ‖
keśāḥ saṃyaminaḥ śruterapi paraṃ pāraṃ gate locane
antarvaktraṃ api svabhāvaśucibhīḥ kīrṇaṃ dvijānāṃ gaṇaiḥ |
muktānāṃ satatādhivāsarucirau vakśhojakumbhāvimāvitthaṃ
tanvi vapuḥ praśāntaṃ api terāgaṃ karotyeva naḥ ‖ 2.12 ‖
mugdhe dhānuśhkatā keyaṃ apūrvā tvayi dṛśyate |
yayā vidhyasi cetāṃsi guṇaireva na sāyakaiḥ ‖ 2.13 ‖
sati pradīpe satyagnau satsu tārāravīnduśhu |
vinā me mṛgaśāvākśhyā tamobhūtaṃ idaṃ jagath ‖ 2.14 ‖
udvṛttaḥ stanabhāra eśha tarale netre cale bhrūlate
rāgādhiśhṭhitaṃ ośhṭhapallavaṃ idaṃ kurvantu nāma vyathāṃ |
saubhāgyākśharamālikeva likhitā puśhpāyudhena svayaṃ
madhyasthāpi karoti tāpaṃ adhikaṃ roum^^āvaliḥ kena sā ‖ 2.15 ‖
mukhena candrakāntena mahānīlaiḥ śiroruhaiḥ |
karābhyāṃ padmarāgābhyāṃ reje ratnamayīva sā ‖ 2.16 ‖
guruṇā stanabhāreṇa mukhacandreṇa bhāsvatā |
śanaiścarābhyāṃ pādābhyāṃ reje grahamayīva sā ‖ 2.17 ‖
tasyāḥ stanau yadi ghanau jaghanaṃ ca hāri
vaktraṃ ca cāru tava citta kiṃ ākulatvaṃ |
puṇyaṃ kuruśhva yadi teśhu tavāsti vāñChā
puṇyairvinā na hi bhavanti samīhitārthāḥ ‖ 2.18 ‖
ime tāruṇyaśrīnavaparimalāḥ prauḍhasuratapratāpa
prārambhāḥ smaravijayadānapratibhuvaḥ |
ciraṃ cetaścorā abhinavavikāraikaguravo
vilāsavyāpārāḥ kiṃ api vijayante mṛgadṛśāṃ ‖ 2.19 ‖
praṇayamadhurāḥ premodgārā rasāśrayatāṃ gatāḥ
phaṇitimadhurā mugdhaprāyāḥ prakāśitasammadāḥ |
prakṛtisubhagā visrambhārdrāḥ smarodayadāyinī
rahasi kiṃ api svairālāpā haranti mṛgīdṛśāṃ ‖ 2.20 ‖
viśramya viśramya vanadrumāṇāṃ
Chāyāsu tanvī vicacāra kācit |
stanottarīyeṇa karoddhṛtena
nivārayantī śaśino mayūkhān ‖ 2.21 ‖
adarśane darśanamātrakāmā
dṛśhṭvā pariśhvaṅgasukhaikalolā |
āliṅgitāyāṃ punarāyatākśhyāmāśāsmahe
vigrahayorabhedaṃ ‖ 2.22 ‖
mālatī śirasi jṛmbhaṇaṃ mukhe
candanaṃ vapuśhi kuṅkumāvilaṃ |
vakśhasi priyatamā madālasā
svarga eśha pariśiśhṭa āgamaḥ ‖ 2.23 ‖
prāṅmāṃ eti manāganāgatarasaṃ jātābhilāśhāṃ tataḥ
savrīḍaṃ tadanu ślathodyamaṃ atha pradhvastadhairyaṃ punaḥ |
premārdraṃ spṛhaṇīyanirbhararahaḥ krīḍāpragalbhaṃ tato
niḥsaṅgāṅgavikarśhaṇādhikasukharamyaṃ kulastrīrataṃ ‖ 2.24 ‖
urasi nipatitānāṃ srastadhammillakānāṃ
mukulitanayanānāṃ kiñcid^^unmīlitānāṃ |
upari suratakhedasvinnagaṇḍasthalānāmadhara
madhu vadhūnāṃ bhāgyavantaḥ pibanti ‖ 2.25 ‖
āmīlitanayanānāṃ yaḥ
suratarasoanu saṃvidaṃ bhāti |
mithurairmithoavadhāritamavitatham
idaṃ eva kāmanirbarhaṇaṃ ‖ 2.26 ‖
idaṃ anucitaṃ akramaśca puṃsāṃ
yadiha jarāsvapi manmathā vikārāḥ |
tadapi ca na kṛtaṃ nitambinīnāṃ
stanapatanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā ‖ 2.27 ‖
rājastṛśhṇāmburāśerna hi jagati gataḥ kaścidevāvasānaṃ
ko vārthoarthaiḥ prabhūtaiḥ svavapuśhi galite yauvane sānurāge |
gacChāmaḥ sadma yāvadvikasitanayanendīvarālokinīnāmākramyākramya
rūpaṃ jhaṭiti na jarayā lupyate preyasīnāṃ ‖ 2.28 ‖
rāgasyāgāraṃ ekaṃ narakaśatamahāduḥkhasamprāptiheturmohasyotpatti
bījaṃ jaladharapaṭalaṃ GYānatārādhipasya |
kandarpasyaikamitraṃ prakaṭitavividhaspaśhṭadośhaprabandhaṃ
lokeasminna hyarthavrajakulabhavanayauvanādanyadasti ‖ 2.29 ‖
śṛṅgāradrumanīrade prasṛmarakrīḍārasasrotasi
pradyumnapriyabāndhave caturavāṅmuktāphalodanvati |
tanvīnetracakorapāvanavidhau saubhāgyalakśhmīnidhau
dhanyaḥ koapi na vikriyāṃ kalayati prāpte nave yauvane ‖ 2.30 ‖
saṃsāreasminnasāre kunṛpatibhavanadvārasevākalaṅkavyāsaṅga
vyastadhairyaṃ kathaṃ amaladhiyo mānasaṃ saṃvidadhyuḥ |
yadyetāḥ prodyad^^indudyutinicayabhṛto na syurambhojanetrāḥ
preṅkhatkāñcīkalāpāḥ stanabharavinamanmadhyabhājastaruṇyaḥ ‖ 2.31 ‖
siddhādhyāsitakandare haravṛśhaskandhāvarugṇadrume
gaṅgādhautaśilātale himavataḥ sthāne sthite śreyasi |
kaḥ kurvīta śiraḥ praṇāmamalinaṃ mlānaṃ manasvī jano
yadvitrastakuraṅgaśāvanayanā na syuḥ smarāstraṃ striyaḥ ‖ 2.32 ‖
saṃsāra tava paryantapadavī na davīyasī |
antarā dustarā na syuryadi te madirekśhaṇāṃ ‖ 2.33 ‖
diśa vanahariṇībhyo vaṃśakāṇḍacChavīnāṃ
kavalaṃ upalakoṭicChinnamūlaṃ kuśānāṃ |
śakayuvatikapolāpāṇḍutāmbūlavallīdalam
aruṇanakhāgraiḥ pāṭitaṃ vā vadhūbhyaḥ ‖ 2.34 ‖
asārāḥ sarve te virativirasāḥ pāpaviśhayā
jugupsyantāṃ yadvā nanu sakaladośhāspadaṃ iti |
tathāpyetadbhūmau nahi parahitātpuṇyaṃ adhikaṃ
na cāsminsaṃsāre kuvalayadṛśo ramyaṃ aparaṃ ‖ 2.35 ‖
etatkāmaphalo loke yaddvayorekacittatā |
anyacittakṛte kāme śavayoriva saṅgamaḥ ‖ 2.351 ‖
mātsaryaṃ utsārya vicārya kāryamāryāḥ
samaryādaṃ idaṃ vadantu |
sevyā nitambāḥ kiṃ u bhūdharāṇāmata
smarasmeravilāsinīnāṃ ‖ 2.36 ‖
saṃsāre svapnasāre pariṇatitarale dve gatī paṇḍitānāṃ
tattvaGYānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathañcit |
no cenmugdhāṅganānāṃ stanajaghanaghanābhogasambhoginīnāṃ
sthūlopasthasthalīśhu sthagitakaratalasparśalīlodyamānāṃ ‖ 2.37 ‖
āvāsaḥ kriyatāṃ gaṅge pāpahāriṇi vāriṇi |
stanadvaye taruṇyā vā manohāriṇi hāriṇi ‖ 2.38 ‖
kiṃ iha bahubhiruktairyuktiśūnyaiḥ pralāpairdvayam
iha puruśhāṇāṃ sarvadā sevanīyaṃ |
abhinavamadalīlālālasaṃ sundarīṇāṃ
stanabharaparikhinnaṃ yauvanaṃ vā vanaṃ vā ‖ 2.39 ‖
satyaṃ janā vacmi na pakśhapātāl
lokeśhu saptasvapi tathyaṃ etat |
nānyanmanohāri nitambinībhyo
duḥkhaikaheturna ca kaścidanyaḥ ‖ 2.40 ‖
kāntetyutpalalocaneti vipulaśroṇībharetyunnamatpīnottuṅga
payodhareti samukhāmbhojeti subhrūriti |
dṛśhṭvā mādyati modateabhiramate prastauti vidvānapi
pratyakśhāśucibhastrikāṃ striyaṃ aho mohasya duśceśhṭitaṃ ‖ 2.41 ‖
smṛtā bhavati tāpāya dṛśhṭā conmādakāriṇī |
spṛśhṭā bhavati mohāya sā nāma dayitā kathaṃ ‖ 2.42 ‖
tāvadevāmṛtamayī yāvallocanagocarā |
cakśhuśhpathādatītā tu viśhādapyatiricyate ‖ 2.43 ‖
nāmṛtaṃ na viśhaṃ kiñcidetāṃ muktvā nitambinīṃ |
saivāmṛtalatā raktā viraktā viśhavallarī ‖ 2.44 ‖
āvartaḥ saṃśayānāṃ avinayabhuvanaṃ paṭṭaṇaṃ sāhasānāṃ
dośhāṇāṃ sannidhānaṃ kapaṭaśatamayaṃ kśhetraṃ apratyayānāṃ |
svargadvārasya vighno narakapuramukha sarvamāyākaraṇḍaṃ
strīyantraṃ kena sṛśhṭaṃ viśhaṃ amṛtamayaṃ prāṇilokasya pāśaḥ ‖ 2.45 ‖
no satyena mṛgāṅka eśha vadanībhūto na cendīvaradvandvaṃ
locanatāṃ gata na kanakairapyaṅgayaśhṭiḥ kṛtā |
kintvevaṃ kavibhiḥ pratāritamanāstattvaṃ vijānannapi
tvaṅmāṃsāsthimayaṃ vapurmṛgadṛśāṃ mando janaḥ sevate ‖ 2.46 ‖
līlāvatīnāṃ sahajā vilāsāsta
eva mūḍhasya hṛdi sphuranti |
rāgo nalinyā hi nisargasiddhastatra
bhramtyeva vṛthā śhaḍ^^aṅghriḥ ‖ 2.47 ‖
saṃmohayanti madayanti viḍambayanti
nirbhartsyanti ramayanti viśhādayanti |
etāḥ praviśya sadayaṃ hṛdayaṃ narāṇāṃ
kiṃ nāma vāmanayanā na samācaranti ‖ 2.471 ‖
yadetatpūrṇendudyutiharaṃ udārākṛti paraṃ
mukhābjaṃ tanvaṅgyāḥ kila vasati yatrādharamadhu |
idaṃ tatkiṃ pākadrumaphalaṃ idānīṃ atirasavyatīteasmin
kāle viśhaṃ iva bhaviśhytyasukhadaṃ ‖ 2.48 ‖
unmīlattrivalītaraṅganilayā prottuṅgapīnastanadvandvenodgata
cakravākayugalā vaktrāmbujodbhāsinī |
kāntākāradharā nadīyaṃ abhitaḥ krūrātra nāpekśhate
saṃsārārṇavamajjanaṃ yadi tadā dūreṇa santyajyatāṃ ‖ 2.49 ‖
jalpanti sārdhaṃ anyena paśyantyanyaṃ savibhramāḥ |
hṛdgataṃ cintayantyanyaṃ priyaḥ ko nāma yośhitāṃ ‖ 2.50 ‖
madhu tiśhṭhati vāci yośhitāṃ hṛdi hālāhalaṃ eva kevalaṃ |
ata^^eva nipīyateadharo hṛdayaṃ muśhṭibhireva tāḍyate ‖ 2.51 ‖
apasara sakhe dūrādasmātkaṭākśhaviśhānalāt
prakṛtiviśhamādyośhitsarpādvilāsaphaṇābhṛtaḥ |
itaraphaṇinā daśhṭaḥ śakyaścikitsituṃ auśhadhaiścatur
vanitābhogigrastaṃ hi mantriṇaḥ ‖ 2.52 ‖
vistāritaṃ makaraketanadhīvareṇa
strīsaṃGYitaṃ baḍiśaṃ atra bhavāmburāśau |
yenācirāttad^^adharāmiśhalolamartya
matsyānvikṛśhya vipacatyanurāgavahnau ‖ 2.53 ‖
kāminīkāyakāntāre kucaparvatadurgame |
mā sañcara manaḥ pāntha tatrāste smarataskaraḥ ‖ 2.54 ‖
vyādīrgheṇa calena vaktragatinā tejasvinā bhoginā
nīlābjadyutināhinā paraṃ ahaṃ dṛśhṭo na taccakśhuśhā |
dṛśhṭe santi cikitsakā diśi diśi prāyeṇa darmārthino
mugdhākśhkśhaṇavīkśhitasya na hi me vaidyo na cāpyauśhadhaṃ ‖ 2.55 ‖
iha hi madhuragītaṃ nṛtyaṃ etadrasoayaṃ
sphurati parimaloasau sparśa eśha stanānāṃ |
iti hataparamārthairindriyairbhrāmyamāṇaḥ
svahitakaraṇadhūrtaiḥ pañcabhirvañcitoasmi ‖ 2.56 ‖
na gamyo mantrāṇāṃ na ca bhavati bhaiśhajyaviśhayo
na cāpi pradhvaṃsaṃ vrajati vividhaiḥ śāntikaśataiḥ |
bhramāveśādaṅge kaṃ api vidadhadbhaṅgaṃ asakṛt
smarāpasmāroayaṃ bhramayati dṛśaṃ ghūrṇayati ca ‖ 2.57 ‖
jāty^^andhāya ca durmukhāya ca jarājīrṇā khilāṅgāya ca
grāmīṇāya ca duśhkulāya ca galatkuśhṭhābhibhūtāya ca |
yacChantīśhu manoharaṃ nijavapulakśhmīlavaśraddhayā
paṇyastrīśhu vivekakalpalatikāśastrīśhu rājyeta kaḥ ‖ 2.58 ‖
veśyāsau madanajvālā
rūpeandhanavivardhitā |
kāmibhiryatra hūyante
yauvanāni dhanāni ca ‖ 2.59 ‖
kaścumbati kulapuruśho veśyādharapallavaṃ manoGYaṃ api |
cārabhaṭacoraceṭakanaṭaviṭaniśhṭhīvanaśarāvaṃ ‖ 2.60 ‖
dhanyāsta eva dhavalāyatalocanānāṃ
tāruṇyadarpaghanapīnapayodharāṇāṃ |
kśhāmodaropari lasattrivalīlatānāṃ
dṛśhṭvākṛtiṃ vikṛtiṃ eti mano na yeśhāṃ ‖ 2.61 ‖
bāle līlāmukulitaṃ amī mantharā dṛśhṭipātāḥ
kiṃ kśhipyante viramavirama vyartha eśha śramaste |
sampratyanye vayaṃ uparataṃ bālyaṃ āsthā vanānte
kśhīṇo mohastṛṇaṃ iva jagajjālaṃ ālokayāmaḥ ‖ 2.62 ‖
iyaṃ bālā māṃ pratyanavarataṃ indīvaradalaprabhā
cīraṃ cakśhuḥ kśhipati kiṃ abhipretaṃ anayā |
gato mohoasmākaṃ smaraśabarabāṇavyatikarajvara
jvālā śāntā tadapi na varākī viramati ‖ 2.63 ‖
kiṃ kandarpa karaṃ kadarthayasi re kodaṇḍaṭaṅkāritaṃ
re re kokila koum^^alaṃ kalaravaṃ kiṃ vā vṛthā jalpasi |
mugdhe snigdhavidagdhacārumadhurairlolaiḥ kaṭākśhairalaṃ
cetaścumbitacandracūḍacaraṇadhyānāmṛtaṃ vartate ‖ 2.64 ‖
viraheapi saṅgamaḥ khalu
parasparaṃ saṅgataṃ mano yeśhāṃ |
hṛdayaṃ api vighaṭṭitaṃ cet
saṅgī virahaṃ viśeśhayati ‖ 2.65 ‖
kiṃ gatena yadi sā na jīvati
prāṇiti priyatamā tathāpi kiṃ |
ityudīkśhya navameghamālikāṃ
na prayāti pathikaḥ svamandiraṃ ‖ 2.66 ‖
viramata budhā yośhitsaṅgātsukhātkśhaṇabhaṅgurāt
kuruta karuṇāmaitrīpraGYāvadhūjanasaṅgamaṃ |
na khalu narake hārākrāntaṃ ghanastanamaṇḍalaṃ
śaraṇaṃ athavā śroṇībimbaṃ raṇanmaṇimekhalaṃ ‖ 2.67 ‖
yadā yogābhyāsavyasanakṛśayorātmamanasoravicChinnā
maitrī sphurati kṛtinastasya kiṃ u taiḥ |
priyāṇāṃ ālāpairadharamadhubhirvaktravidhubhiḥ
saniśvāsāmodaiḥ sakucakalaśāśleśhasurataiḥ ‖ 2.68 ‖
yadāsīdaGYānaṃ smaratimirasañcārajanitaṃ
tadā dṛśhṭanārīmayaṃ idaṃ aśeśhaṃ jagaditi |
idānīṃ asmākaṃ paṭutaravivekāñjanajuśhāṃ
samībhūtā dṛśhṭistribhuvanaṃ api brahma manute ‖ 2.69 ‖
tāvadeva kṛtināṃ api sphuratyeśha
nirmalavivekadīpakaḥ |
yāvadeva na kuraṅgacakśhuśhāṃ
tāḍyate caṭulalocanāñcalaiḥ ‖ 2.70 ‖
vacasi bhavati saṅgatyāgaṃ uddiśya vārtā
śrutimukharamukhānāṃ kevalaṃ paṇḍitānāṃ |
jaghanaṃ aruṇaratnagranthikāñcīkalāpaṃ
kuvalayanayanānāṃ ko vihātuṃ samarthaḥ ‖ 2.71 ‖
svaparapratārakoasau
nindati yoalīkapaṇḍito yuvatīḥ |
yasmāttapasoapi phalaṃ
svargaḥ svargeapi cāpsarasaḥ ‖ 2.72 ‖
mattebhakumbhadalane bhuvi santi dhīrāḥ
kecitpracaṇḍamṛgarājavadheapi dakśhāḥ |
kintu bravīmi balināṃ purataḥ prasahya
kandarpadarpadalane viralā manuśhyāḥ ‖ 2.73 ‖
sanmārge tāvadāste prabhavati ca narastāvadevendriyāṇāṃ
lajjāṃ tāvadvidhatte vinayaṃ api samālambate tāvadeva |
bhrūcāpākṛśhṭamuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakśhmāṇa ete
yāvallīlāvatīnāṃ hṛdi na dhṛtimuśho dṛśhṭibāṇāḥ patanti ‖ 2.74 ‖
unmattapremasaṃrambhād
ārabhante yad^^aṅganāḥ |
tatra pratyūhaṃ ādhātuṃ
brahmāpi khalu kātaraḥ ‖ 2.75 ‖
tāvanmahattvaṃ pāṇḍityaṃ
kulīnatvaṃ vivekitā |
yāvajjvalati nāṅgeśhu
hataḥ pañceśhupāvakaḥ ‖ 2.76 ‖
śāstraGYoapi praguṇitanayoatyāntabādhāpi bāḍhaṃ
saṃsāreasminbhavati viralo bhājanaṃ sadgatīnāṃ |
yenaitasminnirayanagaradvāraṃ udghāṭayantī
vāmākśhīṇāṃ bhavati kuṭilā bhrūlatā kuñcikeva ‖ 2.77 ‖
kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇarahitaḥ pucChavikalo
vraṇī pūyaklinnaḥ kṛmikulaśatairāvṛtatanuḥ |
kśhudhā kśhāmo jīrṇaḥ piṭharakakapālārpitagalaḥ
śunīṃ anveti śvā hataṃ api ca hantyeva madanaḥ ‖ 2.78 ‖
strīmudrāṃ kusumāyudhasya jayinīṃ sarvārthasampatkarīṃ
ye mūḍhāḥ pravihāya yānti kudhiyo mithyāphalānveśhiṇaḥ |
te tenaiva nihatya nirdayataraṃ nagnīkṛtā muṇḍitāḥ
kecitpañcaśikhīkṛtāśca jaṭilāḥ kāpālikāścāpare ‖ 2.79 ‖
viśvāmitraparāśaraprabhṛtayo vātāmbuparṇāśanāsteapi
strīmukhapaṅkajaṃ sulalitaṃ dṛśhṭvaiva mohaṃ gatāḥ |
śālyannaṃ saghṛtaṃ payodadhiyutaṃ ye bhuñjate mānavāsteśhām
indriyanigraho yadi bhavedvindhyaḥ plavetsāgare ‖ 2.80 ‖
parimalabhṛto vātāḥ śākhā navāṅkurakoṭayo
madhuravidhurotkaṇṭhābhājaḥ priyā pikapakśhiṇāṃ |
viralavirasasvedodgārā vadhūvadanendavaḥ
prasarati madhau dhātryāṃ jāto na kasya guṇodayaḥ ‖ 2.81 ‖
madhurayaṃ madhurairapi kokilā
kalaravairmalayasya ca vāyubhiḥ |
virahiṇaḥ prahiṇasti śarīriṇo
vipadi hanta sudhāpi viśhāyate ‖ 2.82 ‖
āvāsaḥ kilakiñcitasya dayitāpārśve vilāsālasāḥ
karṇe kokilakāminīkalaravaḥ smero latāmaṇḍapaḥ |
gośhṭhī satkavibhiḥ samaṃ katipayairmugdhāḥ sudhāṃśoḥ karāḥ
keśhāñcitsukhayanti cātra hṛdayaṃ caitre vicitrāḥ kśhapāḥ ‖ 2.83 ‖
pāntha strīvirahānalāhutikalāṃ ātanvatī mañjarīmākandeśhu
pikāṅganābhiradhunā sotkaṇṭhaṃ ālokyate |
apyete navapāṭalāparimalaprāgbhārapāṭaccarā
vāntiklāntivitānatānavakṛtaḥ śrīkhaṇḍaśailānilāḥ ‖ 2.84 ‖
prathitaḥ praṇayavatīnāṃ
tāvatpadaṃ ātanotu hṛdi mānaḥ |
bhavati na yāvaccandanataru
surabhirmalayapavamānaḥ ‖ 2.85 ‖
sahakārakusumakesaranikara
bharāmodamūrcChitadig^^ante |
madhuramadhuravidhuramadhupe
madhau bhavetkasya notkaṇṭhā ‖ 2.86 ‖
acChācChacandanarasārdratarā mṛgākśhyo
dhārāgṛhāṇi kusumāni ca koum^^udī ca |
mando marutsumanasaḥ śuci harmyapṛśhṭhaṃ
grīśhme madaṃ ca madanaṃ ca vivardhayanti ‖ 2.87 ‖
srajo hṛdyāmodā vyajanapavanaścandrakiraṇāḥ
parāgaḥ kāsāro malayajarajaḥ śīdhu viśadaṃ |
śuciḥ saudhotsaṅgaḥ pratanu vasanaṃ paṅkajadṛśo
nidāghartāvetadvilasati labhante sukṛtinaḥ ‖ 2.88 ‖
sudhāśubhraṃ dhāma sphurad^^amalaraśmiḥ śaśadharaḥ
priyāvaktrāmbhojaṃ malayajarajaścātisurabhiḥ |
srajo hṛdyāmodāstadidaṃ akhilaṃ rāgiṇi jane
karotyantaḥ kśhobhaṃ na tu viśhayasaṃsargavimukhe ‖ 2.89 ‖
taruṇīveśhoddīpitakāmā
vikasajjātīpuśhpasugandhiḥ |
unnatapīnapayodharabhārā
prāvṛṭtanute kasya na harśhaṃ ‖ 2.90 ‖
viyad^^upacitameghaṃ bhūmayaḥ kandalinyo
navakuṭajakadambāmodino gandhavāhāḥ |
śikhikulakalakekārāvaramyā vanāntāḥ
sukhinaṃ asukhinaṃ vā sarvaṃ utkaṇṭhayanti ‖ 2.91 ‖
upari ghanaṃ ghanapaṭalaṃ
tiryaggirayoapi nartitamayūrāḥ |
kśhitirapi kandaladhavalā
dṛśhṭiṃ pathikaḥ kva pātayati ‖ 2.92 ‖
ito vidyudvallīvilasitaṃ itaḥ ketakitaroḥ
sphurangandhaḥ prodyajjaladaninadasphūrjitaṃ itaḥ |
itaḥ kekikrīḍākalakalaravaḥ pakśhmaladṛśāṃ
kathaṃ yāsyantyete virahadivasāḥ sambhṛtarasāḥ ‖ 2.93 ‖
asūcisañcāre tamasi nabhasi prauḍhajaladadhvani
prāGYaṃmanye patati pṛśhatānāṃ ca nicaye |
idaṃ saudāminyāḥ kanakakamanīyaṃ vilasitaṃ
mudaṃ ca mlāniṃ ca prathayati pathi svairasudṛśāṃ ‖ 2.94 ‖
āsāreṇa na harmyataḥ priyatamairyātuṃ bahiḥ śakyate
śītotkampanimittaṃ āyatadṛśā gāḍhaṃ samāliṅgyate |
jātāḥ śīkaraśītalāśca marutoratyantakhedacChido
dhanyānāṃ bata durdinaṃ sudinatāṃ yāti priyāsaṅgame ‖ 2.95 ‖
ardhaṃ suptvā niśāyāḥ sarabhasasuratāyāsasannaślathāṅgaprodbhūtāsahya
tṛśhṇo madhumadanirato harmyapṛśhṭhe vivikte |
sambhogaklāntakāntāśithilabhujalatāvarjitaṃ karkarīto
jyotsnābhinnācChadhāraṃ pibati na salilaṃ śāradaṃ mandapuṇyaḥ ‖ 2.96 ‖
hemante dadhidugdhasarpiraśanā māñjiśhṭhavāsobhṛtaḥ
kāśmīradravasāndradigdhavapuśhaśChinnā vicitrai rataiḥ |
vṛttorustanakāminojanakṛtāśleśhā gṛhābhyantare
tāmbūlīdalapūgapūritamukhā dhanyāḥ sukhaṃ śerate ‖ 2.97 ‖
praduyatprauḍhapriyaṅgudyutibhṛti vikasatkundamādyaddvirephe
kāle prāleyavātapracalavilasitodāramandāradhāmni |
yeśhāṃ no kaṇṭhalagnā kśhaṇaṃ api tuhinakśhodadakśhā mṛgākśhī
tesāṃ āyāmayāmā yamasadanasamā yāminī yāti yūnāṃ ‖ 2.98 ‖
cumbanto gaṇḍabhittīralakavati mukhe sītkṛtānyādadhānā
vakśhaḥsūtkañcukeśhu stanabharapulakodbhedaṃ āpādayantaḥ |
ūrūnākampayantaḥ pṛthujaghanataṭātsraṃsayantoaṃśukāni
vyaktaṃ kāntājanānāṃ viṭacaritabhṛtaḥ śaiśirā vānti vātāḥ ‖ 2.99 ‖
keśānākulayandṛśo mukulayanvāso balādākśhipannātanvan
pulakodgamaṃ prakaṭayannāvegakampaṃ śanaiḥ |
bāraṃ bāraṃ udārasītkṛtakṛto dantacChadānpīḍayan
prāyaḥ śaiśira eśha samprati marutkāntāsu kāntāyate ‖ 2.100 ‖
yadyasya nāsti ruciraṃ tasmiṃstasya spṛhā manoGYeapi |
ramaṇīyeapi sudhāṃśau na manaḥkāmaḥ sarojinyāḥ ‖ 2.101 ‖
vairāgye sañcaratyeko nītau bhramati cāparaḥ |
śṛṅgāre ramate kaścidbhuvi bhedāḥ parasparaṃ ‖ 2.102 ‖
iti śubhaṃ bhūyāt |
śṛṅgāraśatakam
bhartṛhareḥ
śambhusvayambhuharayo hariṇekśhaṇānāṃ
yenākriyanta satataṃ gṛhakumbhadāsāḥ |
vācāṃ agocaracaritravicitritāya
tasmai namo bhagavate makaradhvajāya ‖ 2.1 ‖
smitena bhāvena ca lajjayā bhiyā
parāṇmukhairardhakaṭākśhavīkśhaṇaiḥ |
vacobhirīrśhyākalahena līlayā
samastabhāvaiḥ khalu bandhanaṃ striyaḥ ‖ 2.2 ‖
bhrūcāturyātkuśhcitākśhāḥ kaṭākśhāḥ
snigdhā vāco lajjitāntāśca hāsāḥ |
līlāmandaṃ prasthitaṃ ca sthitaṃ ca
strīṇāṃ etadbhūśhaṇaṃ cāyudhaṃ ca ‖ 2.3 ‖
kvacitsabhrūbhaṅgaiḥ kvacidapi ca lajjāparigataiḥ
kvacidbhūritrastaiḥ kvacidapi ca līlāvilalitaiḥ |
kumārīṇāṃ etairmadanasubhagairnetravalitaiḥ
sphurannīlābjānāṃ prakaraparikīrṇā iva diśaḥ ‖ 2.4 ‖
vaktraṃ candravikāsi paṅkajaparīhāsakśhame locane
varṇaḥ svarṇaṃ apākariśhṇuralinījiśhṇuḥ kacānāṃ cayaḥ |
bakśhojāvibhakumbhavibhramaharau gurvī nitambasthalī
vācāṃ hāri ca mārdavaṃ yuvatīśhu svābhāvikaṃ maṇḍanaṃ ‖ 2.5 ‖
smitakiñcinmugdhaṃ saralataralo dṛśhṭivibhavaḥ
parispando vācāṃ abhinavavilāsoktisarasaḥ |
gatānāṃ ārambhaḥ kisalayitalīlāparikaraḥ
spṛśantyāstāruṇyaṃ kiṃ iva na hi ramyaṃ mṛgadṛśaḥ ‖ 2.6 ‖
draśhṭavyeśhu kiṃ uttamaṃ mṛgadṛśaḥ premaprasannaṃ mukhaṃ
ghrātaveśhvapi kiṃ tad^^āsyapavanaḥ śravyeśhu kiṃ tadvacaḥ |
kiṃ svādyeśhu tad^^ośhṭhapallavarasaḥ spṛśyeśhu kiṃ tadvapurdhyeyaṃ
kiṃ navayauvane sahṛdayaiḥ sarvatra tadvibhramāḥ ‖ 2.7 ‖
etāścaladvalayasaṃhatimekhalotthajhaṅkāra
nūpuraparājitarājahaṃsyaḥ |
kurvanti kasya na mano vivaśaṃ taruṇyo
vitrastamugdhahariṇīsadṛśaiḥ kaṭākśhaiḥ ‖ 2.8 ‖
kuṅkumapaṅkakalaṅkitadehā
gaurapayodharakampitahārā |
nūpurahaṃsaraṇatpadmā
kaṃ na vaśīkurute bhuvi rāmā ‖ 2.9 ‖
nūnaṃ hi te kavivarā viparītavāco
ye nityaṃ āhurabalā iti kāminīstāḥ |
yābhirvilolitaratārakadṛśhṭipātaiḥ
śakrādayoapi vijitāstvabalāḥ kathaṃ tāḥ ‖ 2.10 ‖
nūnaṃ āGYākarastasyāḥ subhruvo makaradhvajaḥ |
yatastannetrasañcārasūciteśhu pravartate ‖ 2.11 ‖
keśāḥ saṃyaminaḥ śruterapi paraṃ pāraṃ gate locane
antarvaktraṃ api svabhāvaśucibhīḥ kīrṇaṃ dvijānāṃ gaṇaiḥ |
muktānāṃ satatādhivāsarucirau vakśhojakumbhāvimāvitthaṃ
tanvi vapuḥ praśāntaṃ api terāgaṃ karotyeva naḥ ‖ 2.12 ‖
mugdhe dhānuśhkatā keyaṃ apūrvā tvayi dṛśyate |
yayā vidhyasi cetāṃsi guṇaireva na sāyakaiḥ ‖ 2.13 ‖
sati pradīpe satyagnau satsu tārāravīnduśhu |
vinā me mṛgaśāvākśhyā tamobhūtaṃ idaṃ jagath ‖ 2.14 ‖
udvṛttaḥ stanabhāra eśha tarale netre cale bhrūlate
rāgādhiśhṭhitaṃ ośhṭhapallavaṃ idaṃ kurvantu nāma vyathāṃ |
saubhāgyākśharamālikeva likhitā puśhpāyudhena svayaṃ
madhyasthāpi karoti tāpaṃ adhikaṃ roum^^āvaliḥ kena sā ‖ 2.15 ‖
mukhena candrakāntena mahānīlaiḥ śiroruhaiḥ |
karābhyāṃ padmarāgābhyāṃ reje ratnamayīva sā ‖ 2.16 ‖
guruṇā stanabhāreṇa mukhacandreṇa bhāsvatā |
śanaiścarābhyāṃ pādābhyāṃ reje grahamayīva sā ‖ 2.17 ‖
tasyāḥ stanau yadi ghanau jaghanaṃ ca hāri
vaktraṃ ca cāru tava citta kiṃ ākulatvaṃ |
puṇyaṃ kuruśhva yadi teśhu tavāsti vāñChā
puṇyairvinā na hi bhavanti samīhitārthāḥ ‖ 2.18 ‖
ime tāruṇyaśrīnavaparimalāḥ prauḍhasuratapratāpa
prārambhāḥ smaravijayadānapratibhuvaḥ |
ciraṃ cetaścorā abhinavavikāraikaguravo
vilāsavyāpārāḥ kiṃ api vijayante mṛgadṛśāṃ ‖ 2.19 ‖
praṇayamadhurāḥ premodgārā rasāśrayatāṃ gatāḥ
phaṇitimadhurā mugdhaprāyāḥ prakāśitasammadāḥ |
prakṛtisubhagā visrambhārdrāḥ smarodayadāyinī
rahasi kiṃ api svairālāpā haranti mṛgīdṛśāṃ ‖ 2.20 ‖
viśramya viśramya vanadrumāṇāṃ
Chāyāsu tanvī vicacāra kācit |
stanottarīyeṇa karoddhṛtena
nivārayantī śaśino mayūkhān ‖ 2.21 ‖
adarśane darśanamātrakāmā
dṛśhṭvā pariśhvaṅgasukhaikalolā |
āliṅgitāyāṃ punarāyatākśhyāmāśāsmahe
vigrahayorabhedaṃ ‖ 2.22 ‖
mālatī śirasi jṛmbhaṇaṃ mukhe
candanaṃ vapuśhi kuṅkumāvilaṃ |
vakśhasi priyatamā madālasā
svarga eśha pariśiśhṭa āgamaḥ ‖ 2.23 ‖
prāṅmāṃ eti manāganāgatarasaṃ jātābhilāśhāṃ tataḥ
savrīḍaṃ tadanu ślathodyamaṃ atha pradhvastadhairyaṃ punaḥ |
premārdraṃ spṛhaṇīyanirbhararahaḥ krīḍāpragalbhaṃ tato
niḥsaṅgāṅgavikarśhaṇādhikasukharamyaṃ kulastrīrataṃ ‖ 2.24 ‖
urasi nipatitānāṃ srastadhammillakānāṃ
mukulitanayanānāṃ kiñcid^^unmīlitānāṃ |
upari suratakhedasvinnagaṇḍasthalānāmadhara
madhu vadhūnāṃ bhāgyavantaḥ pibanti ‖ 2.25 ‖
āmīlitanayanānāṃ yaḥ
suratarasoanu saṃvidaṃ bhāti |
mithurairmithoavadhāritamavitatham
idaṃ eva kāmanirbarhaṇaṃ ‖ 2.26 ‖
idaṃ anucitaṃ akramaśca puṃsāṃ
yadiha jarāsvapi manmathā vikārāḥ |
tadapi ca na kṛtaṃ nitambinīnāṃ
stanapatanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā ‖ 2.27 ‖
rājastṛśhṇāmburāśerna hi jagati gataḥ kaścidevāvasānaṃ
ko vārthoarthaiḥ prabhūtaiḥ svavapuśhi galite yauvane sānurāge |
gacChāmaḥ sadma yāvadvikasitanayanendīvarālokinīnāmākramyākramya
rūpaṃ jhaṭiti na jarayā lupyate preyasīnāṃ ‖ 2.28 ‖
rāgasyāgāraṃ ekaṃ narakaśatamahāduḥkhasamprāptiheturmohasyotpatti
bījaṃ jaladharapaṭalaṃ GYānatārādhipasya |
kandarpasyaikamitraṃ prakaṭitavividhaspaśhṭadośhaprabandhaṃ
lokeasminna hyarthavrajakulabhavanayauvanādanyadasti ‖ 2.29 ‖
śṛṅgāradrumanīrade prasṛmarakrīḍārasasrotasi
pradyumnapriyabāndhave caturavāṅmuktāphalodanvati |
tanvīnetracakorapāvanavidhau saubhāgyalakśhmīnidhau
dhanyaḥ koapi na vikriyāṃ kalayati prāpte nave yauvane ‖ 2.30 ‖
saṃsāreasminnasāre kunṛpatibhavanadvārasevākalaṅkavyāsaṅga
vyastadhairyaṃ kathaṃ amaladhiyo mānasaṃ saṃvidadhyuḥ |
yadyetāḥ prodyad^^indudyutinicayabhṛto na syurambhojanetrāḥ
preṅkhatkāñcīkalāpāḥ stanabharavinamanmadhyabhājastaruṇyaḥ ‖ 2.31 ‖
siddhādhyāsitakandare haravṛśhaskandhāvarugṇadrume
gaṅgādhautaśilātale himavataḥ sthāne sthite śreyasi |
kaḥ kurvīta śiraḥ praṇāmamalinaṃ mlānaṃ manasvī jano
yadvitrastakuraṅgaśāvanayanā na syuḥ smarāstraṃ striyaḥ ‖ 2.32 ‖
saṃsāra tava paryantapadavī na davīyasī |
antarā dustarā na syuryadi te madirekśhaṇāṃ ‖ 2.33 ‖
diśa vanahariṇībhyo vaṃśakāṇḍacChavīnāṃ
kavalaṃ upalakoṭicChinnamūlaṃ kuśānāṃ |
śakayuvatikapolāpāṇḍutāmbūlavallīdalam
aruṇanakhāgraiḥ pāṭitaṃ vā vadhūbhyaḥ ‖ 2.34 ‖
asārāḥ sarve te virativirasāḥ pāpaviśhayā
jugupsyantāṃ yadvā nanu sakaladośhāspadaṃ iti |
tathāpyetadbhūmau nahi parahitātpuṇyaṃ adhikaṃ
na cāsminsaṃsāre kuvalayadṛśo ramyaṃ aparaṃ ‖ 2.35 ‖
etatkāmaphalo loke yaddvayorekacittatā |
anyacittakṛte kāme śavayoriva saṅgamaḥ ‖ 2.351 ‖
mātsaryaṃ utsārya vicārya kāryamāryāḥ
samaryādaṃ idaṃ vadantu |
sevyā nitambāḥ kiṃ u bhūdharāṇāmata
smarasmeravilāsinīnāṃ ‖ 2.36 ‖
saṃsāre svapnasāre pariṇatitarale dve gatī paṇḍitānāṃ
tattvaGYānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathañcit |
no cenmugdhāṅganānāṃ stanajaghanaghanābhogasambhoginīnāṃ
sthūlopasthasthalīśhu sthagitakaratalasparśalīlodyamānāṃ ‖ 2.37 ‖
āvāsaḥ kriyatāṃ gaṅge pāpahāriṇi vāriṇi |
stanadvaye taruṇyā vā manohāriṇi hāriṇi ‖ 2.38 ‖
kiṃ iha bahubhiruktairyuktiśūnyaiḥ pralāpairdvayam
iha puruśhāṇāṃ sarvadā sevanīyaṃ |
abhinavamadalīlālālasaṃ sundarīṇāṃ
stanabharaparikhinnaṃ yauvanaṃ vā vanaṃ vā ‖ 2.39 ‖
satyaṃ janā vacmi na pakśhapātāl
lokeśhu saptasvapi tathyaṃ etat |
nānyanmanohāri nitambinībhyo
duḥkhaikaheturna ca kaścidanyaḥ ‖ 2.40 ‖
kāntetyutpalalocaneti vipulaśroṇībharetyunnamatpīnottuṅga
payodhareti samukhāmbhojeti subhrūriti |
dṛśhṭvā mādyati modateabhiramate prastauti vidvānapi
pratyakśhāśucibhastrikāṃ striyaṃ aho mohasya duśceśhṭitaṃ ‖ 2.41 ‖
smṛtā bhavati tāpāya dṛśhṭā conmādakāriṇī |
spṛśhṭā bhavati mohāya sā nāma dayitā kathaṃ ‖ 2.42 ‖
tāvadevāmṛtamayī yāvallocanagocarā |
cakśhuśhpathādatītā tu viśhādapyatiricyate ‖ 2.43 ‖
nāmṛtaṃ na viśhaṃ kiñcidetāṃ muktvā nitambinīṃ |
saivāmṛtalatā raktā viraktā viśhavallarī ‖ 2.44 ‖
āvartaḥ saṃśayānāṃ avinayabhuvanaṃ paṭṭaṇaṃ sāhasānāṃ
dośhāṇāṃ sannidhānaṃ kapaṭaśatamayaṃ kśhetraṃ apratyayānāṃ |
svargadvārasya vighno narakapuramukha sarvamāyākaraṇḍaṃ
strīyantraṃ kena sṛśhṭaṃ viśhaṃ amṛtamayaṃ prāṇilokasya pāśaḥ ‖ 2.45 ‖
no satyena mṛgāṅka eśha vadanībhūto na cendīvaradvandvaṃ
locanatāṃ gata na kanakairapyaṅgayaśhṭiḥ kṛtā |
kintvevaṃ kavibhiḥ pratāritamanāstattvaṃ vijānannapi
tvaṅmāṃsāsthimayaṃ vapurmṛgadṛśāṃ mando janaḥ sevate ‖ 2.46 ‖
līlāvatīnāṃ sahajā vilāsāsta
eva mūḍhasya hṛdi sphuranti |
rāgo nalinyā hi nisargasiddhastatra
bhramtyeva vṛthā śhaḍ^^aṅghriḥ ‖ 2.47 ‖
saṃmohayanti madayanti viḍambayanti
nirbhartsyanti ramayanti viśhādayanti |
etāḥ praviśya sadayaṃ hṛdayaṃ narāṇāṃ
kiṃ nāma vāmanayanā na samācaranti ‖ 2.471 ‖
yadetatpūrṇendudyutiharaṃ udārākṛti paraṃ
mukhābjaṃ tanvaṅgyāḥ kila vasati yatrādharamadhu |
idaṃ tatkiṃ pākadrumaphalaṃ idānīṃ atirasavyatīteasmin
kāle viśhaṃ iva bhaviśhytyasukhadaṃ ‖ 2.48 ‖
unmīlattrivalītaraṅganilayā prottuṅgapīnastanadvandvenodgata
cakravākayugalā vaktrāmbujodbhāsinī |
kāntākāradharā nadīyaṃ abhitaḥ krūrātra nāpekśhate
saṃsārārṇavamajjanaṃ yadi tadā dūreṇa santyajyatāṃ ‖ 2.49 ‖
jalpanti sārdhaṃ anyena paśyantyanyaṃ savibhramāḥ |
hṛdgataṃ cintayantyanyaṃ priyaḥ ko nāma yośhitāṃ ‖ 2.50 ‖
madhu tiśhṭhati vāci yośhitāṃ hṛdi hālāhalaṃ eva kevalaṃ |
ata^^eva nipīyateadharo hṛdayaṃ muśhṭibhireva tāḍyate ‖ 2.51 ‖
apasara sakhe dūrādasmātkaṭākśhaviśhānalāt
prakṛtiviśhamādyośhitsarpādvilāsaphaṇābhṛtaḥ |
itaraphaṇinā daśhṭaḥ śakyaścikitsituṃ auśhadhaiścatur
vanitābhogigrastaṃ hi mantriṇaḥ ‖ 2.52 ‖
vistāritaṃ makaraketanadhīvareṇa
strīsaṃGYitaṃ baḍiśaṃ atra bhavāmburāśau |
yenācirāttad^^adharāmiśhalolamartya
matsyānvikṛśhya vipacatyanurāgavahnau ‖ 2.53 ‖
kāminīkāyakāntāre kucaparvatadurgame |
mā sañcara manaḥ pāntha tatrāste smarataskaraḥ ‖ 2.54 ‖
vyādīrgheṇa calena vaktragatinā tejasvinā bhoginā
nīlābjadyutināhinā paraṃ ahaṃ dṛśhṭo na taccakśhuśhā |
dṛśhṭe santi cikitsakā diśi diśi prāyeṇa darmārthino
mugdhākśhkśhaṇavīkśhitasya na hi me vaidyo na cāpyauśhadhaṃ ‖ 2.55 ‖
iha hi madhuragītaṃ nṛtyaṃ etadrasoayaṃ
sphurati parimaloasau sparśa eśha stanānāṃ |
iti hataparamārthairindriyairbhrāmyamāṇaḥ
svahitakaraṇadhūrtaiḥ pañcabhirvañcitoasmi ‖ 2.56 ‖
na gamyo mantrāṇāṃ na ca bhavati bhaiśhajyaviśhayo
na cāpi pradhvaṃsaṃ vrajati vividhaiḥ śāntikaśataiḥ |
bhramāveśādaṅge kaṃ api vidadhadbhaṅgaṃ asakṛt
smarāpasmāroayaṃ bhramayati dṛśaṃ ghūrṇayati ca ‖ 2.57 ‖
jāty^^andhāya ca durmukhāya ca jarājīrṇā khilāṅgāya ca
grāmīṇāya ca duśhkulāya ca galatkuśhṭhābhibhūtāya ca |
yacChantīśhu manoharaṃ nijavapulakśhmīlavaśraddhayā
paṇyastrīśhu vivekakalpalatikāśastrīśhu rājyeta kaḥ ‖ 2.58 ‖
veśyāsau madanajvālā
rūpeandhanavivardhitā |
kāmibhiryatra hūyante
yauvanāni dhanāni ca ‖ 2.59 ‖
kaścumbati kulapuruśho veśyādharapallavaṃ manoGYaṃ api |
cārabhaṭacoraceṭakanaṭaviṭaniśhṭhīvanaśarāvaṃ ‖ 2.60 ‖
dhanyāsta eva dhavalāyatalocanānāṃ
tāruṇyadarpaghanapīnapayodharāṇāṃ |
kśhāmodaropari lasattrivalīlatānāṃ
dṛśhṭvākṛtiṃ vikṛtiṃ eti mano na yeśhāṃ ‖ 2.61 ‖
bāle līlāmukulitaṃ amī mantharā dṛśhṭipātāḥ
kiṃ kśhipyante viramavirama vyartha eśha śramaste |
sampratyanye vayaṃ uparataṃ bālyaṃ āsthā vanānte
kśhīṇo mohastṛṇaṃ iva jagajjālaṃ ālokayāmaḥ ‖ 2.62 ‖
iyaṃ bālā māṃ pratyanavarataṃ indīvaradalaprabhā
cīraṃ cakśhuḥ kśhipati kiṃ abhipretaṃ anayā |
gato mohoasmākaṃ smaraśabarabāṇavyatikarajvara
jvālā śāntā tadapi na varākī viramati ‖ 2.63 ‖
kiṃ kandarpa karaṃ kadarthayasi re kodaṇḍaṭaṅkāritaṃ
re re kokila koum^^alaṃ kalaravaṃ kiṃ vā vṛthā jalpasi |
mugdhe snigdhavidagdhacārumadhurairlolaiḥ kaṭākśhairalaṃ
cetaścumbitacandracūḍacaraṇadhyānāmṛtaṃ vartate ‖ 2.64 ‖
viraheapi saṅgamaḥ khalu
parasparaṃ saṅgataṃ mano yeśhāṃ |
hṛdayaṃ api vighaṭṭitaṃ cet
saṅgī virahaṃ viśeśhayati ‖ 2.65 ‖
kiṃ gatena yadi sā na jīvati
prāṇiti priyatamā tathāpi kiṃ |
ityudīkśhya navameghamālikāṃ
na prayāti pathikaḥ svamandiraṃ ‖ 2.66 ‖
viramata budhā yośhitsaṅgātsukhātkśhaṇabhaṅgurāt
kuruta karuṇāmaitrīpraGYāvadhūjanasaṅgamaṃ |
na khalu narake hārākrāntaṃ ghanastanamaṇḍalaṃ
śaraṇaṃ athavā śroṇībimbaṃ raṇanmaṇimekhalaṃ ‖ 2.67 ‖
yadā yogābhyāsavyasanakṛśayorātmamanasoravicChinnā
maitrī sphurati kṛtinastasya kiṃ u taiḥ |
priyāṇāṃ ālāpairadharamadhubhirvaktravidhubhiḥ
saniśvāsāmodaiḥ sakucakalaśāśleśhasurataiḥ ‖ 2.68 ‖
yadāsīdaGYānaṃ smaratimirasañcārajanitaṃ
tadā dṛśhṭanārīmayaṃ idaṃ aśeśhaṃ jagaditi |
idānīṃ asmākaṃ paṭutaravivekāñjanajuśhāṃ
samībhūtā dṛśhṭistribhuvanaṃ api brahma manute ‖ 2.69 ‖
tāvadeva kṛtināṃ api sphuratyeśha
nirmalavivekadīpakaḥ |
yāvadeva na kuraṅgacakśhuśhāṃ
tāḍyate caṭulalocanāñcalaiḥ ‖ 2.70 ‖
vacasi bhavati saṅgatyāgaṃ uddiśya vārtā
śrutimukharamukhānāṃ kevalaṃ paṇḍitānāṃ |
jaghanaṃ aruṇaratnagranthikāñcīkalāpaṃ
kuvalayanayanānāṃ ko vihātuṃ samarthaḥ ‖ 2.71 ‖
svaparapratārakoasau
nindati yoalīkapaṇḍito yuvatīḥ |
yasmāttapasoapi phalaṃ
svargaḥ svargeapi cāpsarasaḥ ‖ 2.72 ‖
mattebhakumbhadalane bhuvi santi dhīrāḥ
kecitpracaṇḍamṛgarājavadheapi dakśhāḥ |
kintu bravīmi balināṃ purataḥ prasahya
kandarpadarpadalane viralā manuśhyāḥ ‖ 2.73 ‖
sanmārge tāvadāste prabhavati ca narastāvadevendriyāṇāṃ
lajjāṃ tāvadvidhatte vinayaṃ api samālambate tāvadeva |
bhrūcāpākṛśhṭamuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakśhmāṇa ete
yāvallīlāvatīnāṃ hṛdi na dhṛtimuśho dṛśhṭibāṇāḥ patanti ‖ 2.74 ‖
unmattapremasaṃrambhād
ārabhante yad^^aṅganāḥ |
tatra pratyūhaṃ ādhātuṃ
brahmāpi khalu kātaraḥ ‖ 2.75 ‖
tāvanmahattvaṃ pāṇḍityaṃ
kulīnatvaṃ vivekitā |
yāvajjvalati nāṅgeśhu
hataḥ pañceśhupāvakaḥ ‖ 2.76 ‖
śāstraGYoapi praguṇitanayoatyāntabādhāpi bāḍhaṃ
saṃsāreasminbhavati viralo bhājanaṃ sadgatīnāṃ |
yenaitasminnirayanagaradvāraṃ udghāṭayantī
vāmākśhīṇāṃ bhavati kuṭilā bhrūlatā kuñcikeva ‖ 2.77 ‖
kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇarahitaḥ pucChavikalo
vraṇī pūyaklinnaḥ kṛmikulaśatairāvṛtatanuḥ |
kśhudhā kśhāmo jīrṇaḥ piṭharakakapālārpitagalaḥ
śunīṃ anveti śvā hataṃ api ca hantyeva madanaḥ ‖ 2.78 ‖
strīmudrāṃ kusumāyudhasya jayinīṃ sarvārthasampatkarīṃ
ye mūḍhāḥ pravihāya yānti kudhiyo mithyāphalānveśhiṇaḥ |
te tenaiva nihatya nirdayataraṃ nagnīkṛtā muṇḍitāḥ
kecitpañcaśikhīkṛtāśca jaṭilāḥ kāpālikāścāpare ‖ 2.79 ‖
viśvāmitraparāśaraprabhṛtayo vātāmbuparṇāśanāsteapi
strīmukhapaṅkajaṃ sulalitaṃ dṛśhṭvaiva mohaṃ gatāḥ |
śālyannaṃ saghṛtaṃ payodadhiyutaṃ ye bhuñjate mānavāsteśhām
indriyanigraho yadi bhavedvindhyaḥ plavetsāgare ‖ 2.80 ‖
parimalabhṛto vātāḥ śākhā navāṅkurakoṭayo
madhuravidhurotkaṇṭhābhājaḥ priyā pikapakśhiṇāṃ |
viralavirasasvedodgārā vadhūvadanendavaḥ
prasarati madhau dhātryāṃ jāto na kasya guṇodayaḥ ‖ 2.81 ‖
madhurayaṃ madhurairapi kokilā
kalaravairmalayasya ca vāyubhiḥ |
virahiṇaḥ prahiṇasti śarīriṇo
vipadi hanta sudhāpi viśhāyate ‖ 2.82 ‖
āvāsaḥ kilakiñcitasya dayitāpārśve vilāsālasāḥ
karṇe kokilakāminīkalaravaḥ smero latāmaṇḍapaḥ |
gośhṭhī satkavibhiḥ samaṃ katipayairmugdhāḥ sudhāṃśoḥ karāḥ
keśhāñcitsukhayanti cātra hṛdayaṃ caitre vicitrāḥ kśhapāḥ ‖ 2.83 ‖
pāntha strīvirahānalāhutikalāṃ ātanvatī mañjarīmākandeśhu
pikāṅganābhiradhunā sotkaṇṭhaṃ ālokyate |
apyete navapāṭalāparimalaprāgbhārapāṭaccarā
vāntiklāntivitānatānavakṛtaḥ śrīkhaṇḍaśailānilāḥ ‖ 2.84 ‖
prathitaḥ praṇayavatīnāṃ
tāvatpadaṃ ātanotu hṛdi mānaḥ |
bhavati na yāvaccandanataru
surabhirmalayapavamānaḥ ‖ 2.85 ‖
sahakārakusumakesaranikara
bharāmodamūrcChitadig^^ante |
madhuramadhuravidhuramadhupe
madhau bhavetkasya notkaṇṭhā ‖ 2.86 ‖
acChācChacandanarasārdratarā mṛgākśhyo
dhārāgṛhāṇi kusumāni ca koum^^udī ca |
mando marutsumanasaḥ śuci harmyapṛśhṭhaṃ
grīśhme madaṃ ca madanaṃ ca vivardhayanti ‖ 2.87 ‖
srajo hṛdyāmodā vyajanapavanaścandrakiraṇāḥ
parāgaḥ kāsāro malayajarajaḥ śīdhu viśadaṃ |
śuciḥ saudhotsaṅgaḥ pratanu vasanaṃ paṅkajadṛśo
nidāghartāvetadvilasati labhante sukṛtinaḥ ‖ 2.88 ‖
sudhāśubhraṃ dhāma sphurad^^amalaraśmiḥ śaśadharaḥ
priyāvaktrāmbhojaṃ malayajarajaścātisurabhiḥ |
srajo hṛdyāmodāstadidaṃ akhilaṃ rāgiṇi jane
karotyantaḥ kśhobhaṃ na tu viśhayasaṃsargavimukhe ‖ 2.89 ‖
taruṇīveśhoddīpitakāmā
vikasajjātīpuśhpasugandhiḥ |
unnatapīnapayodharabhārā
prāvṛṭtanute kasya na harśhaṃ ‖ 2.90 ‖
viyad^^upacitameghaṃ bhūmayaḥ kandalinyo
navakuṭajakadambāmodino gandhavāhāḥ |
śikhikulakalakekārāvaramyā vanāntāḥ
sukhinaṃ asukhinaṃ vā sarvaṃ utkaṇṭhayanti ‖ 2.91 ‖
upari ghanaṃ ghanapaṭalaṃ
tiryaggirayoapi nartitamayūrāḥ |
kśhitirapi kandaladhavalā
dṛśhṭiṃ pathikaḥ kva pātayati ‖ 2.92 ‖
ito vidyudvallīvilasitaṃ itaḥ ketakitaroḥ
sphurangandhaḥ prodyajjaladaninadasphūrjitaṃ itaḥ |
itaḥ kekikrīḍākalakalaravaḥ pakśhmaladṛśāṃ
kathaṃ yāsyantyete virahadivasāḥ sambhṛtarasāḥ ‖ 2.93 ‖
asūcisañcāre tamasi nabhasi prauḍhajaladadhvani
prāGYaṃmanye patati pṛśhatānāṃ ca nicaye |
idaṃ saudāminyāḥ kanakakamanīyaṃ vilasitaṃ
mudaṃ ca mlāniṃ ca prathayati pathi svairasudṛśāṃ ‖ 2.94 ‖
āsāreṇa na harmyataḥ priyatamairyātuṃ bahiḥ śakyate
śītotkampanimittaṃ āyatadṛśā gāḍhaṃ samāliṅgyate |
jātāḥ śīkaraśītalāśca marutoratyantakhedacChido
dhanyānāṃ bata durdinaṃ sudinatāṃ yāti priyāsaṅgame ‖ 2.95 ‖
ardhaṃ suptvā niśāyāḥ sarabhasasuratāyāsasannaślathāṅgaprodbhūtāsahya
tṛśhṇo madhumadanirato harmyapṛśhṭhe vivikte |
sambhogaklāntakāntāśithilabhujalatāvarjitaṃ karkarīto
jyotsnābhinnācChadhāraṃ pibati na salilaṃ śāradaṃ mandapuṇyaḥ ‖ 2.96 ‖
hemante dadhidugdhasarpiraśanā māñjiśhṭhavāsobhṛtaḥ
kāśmīradravasāndradigdhavapuśhaśChinnā vicitrai rataiḥ |
vṛttorustanakāminojanakṛtāśleśhā gṛhābhyantare
tāmbūlīdalapūgapūritamukhā dhanyāḥ sukhaṃ śerate ‖ 2.97 ‖
praduyatprauḍhapriyaṅgudyutibhṛti vikasatkundamādyaddvirephe
kāle prāleyavātapracalavilasitodāramandāradhāmni |
yeśhāṃ no kaṇṭhalagnā kśhaṇaṃ api tuhinakśhodadakśhā mṛgākśhī
tesāṃ āyāmayāmā yamasadanasamā yāminī yāti yūnāṃ ‖ 2.98 ‖
cumbanto gaṇḍabhittīralakavati mukhe sītkṛtānyādadhānā
vakśhaḥsūtkañcukeśhu stanabharapulakodbhedaṃ āpādayantaḥ |
ūrūnākampayantaḥ pṛthujaghanataṭātsraṃsayantoaṃśukāni
vyaktaṃ kāntājanānāṃ viṭacaritabhṛtaḥ śaiśirā vānti vātāḥ ‖ 2.99 ‖
keśānākulayandṛśo mukulayanvāso balādākśhipannātanvan
pulakodgamaṃ prakaṭayannāvegakampaṃ śanaiḥ |
bāraṃ bāraṃ udārasītkṛtakṛto dantacChadānpīḍayan
prāyaḥ śaiśira eśha samprati marutkāntāsu kāntāyate ‖ 2.100 ‖
yadyasya nāsti ruciraṃ tasmiṃstasya spṛhā manoGYeapi |
ramaṇīyeapi sudhāṃśau na manaḥkāmaḥ sarojinyāḥ ‖ 2.101 ‖
vairāgye sañcaratyeko nītau bhramati cāparaḥ |
śṛṅgāre ramate kaścidbhuvi bhedāḥ parasparaṃ ‖ 2.102 ‖