śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇē ayōdhyākāṇḍam ।
atha saptatriṃśassargaḥ ।
mahāmātravachaḥ śrutvā rāmō daśarathaṃ tadā ।
abhyabhāṣata vākyaṃ tu vinayajñō vinītavat ॥ 1 ॥
tyaktabhōgasya mē rājan vanē vanyēna jīvataḥ ।
kiṃ kāryamanuyātrēṇa tyaktasaṅgasya sarvataḥ ॥ 2 ॥
yō hi dattvā dvipaśrēṣṭhaṃ kakṣyāyāṃ kurutē manaḥ ।
rajjusnēhēna kiṃ tasya tyajataḥ kuñjarōttamam ॥ 3 ॥
tathā mama satāṃ śrēṣṭha kiṃ dhvajinyā jagatpatē ।
sarvāṇyēvānujānāmi chīrāṇyēvā'nayantu mē ॥ 4 ॥
khanitrapiṭakē chōbhē samānayata gachChataḥ ।
chaturdaśa vanē vāsaṃ varṣāṇi vasatō mama ॥ 5 ॥
atha chīrāṇi kaikēyī svayamāhṛtya rāghavam ।
uvācha paridhatsvēti janaughē nirapatrapā ॥ 6 ॥
sa chīrē puruṣavyāghraḥ kaikēyyā pratigṛhya tē ।
sūkṣmavastramavakṣipya munivastrāṇyavasta ha ॥ 7 ॥
lakṣmaṇaśchāpi tatraiva vihāya vasanē śubhē ।
tāpasāchChādanē chaiva jagrāha pituragrataḥ ॥ 8 ॥
athā'tmaparidhānārthaṃ sītā kauśēyavāsinī ।
samīkṣya chīraṃ santrastā pṛṣatī vāgurāmiva ॥ 9 ॥
sā vyapatrapamāṇēva pragṛhya cha sudurmanāḥ ।
kaikēyī kuśachīrē tē jānakī śubhalakṣaṇā ॥ 10 ॥
aśrusampūrṇa nētrā cha dharmajñā dharmadarśinī ।
gandharvarājapratimaṃ bhartāramidamabravīt ॥ 11 ॥
kathaṃ nu chīraṃ badhnanti munayō vanavāsinaḥ ।
iti hyakuśalā sītā sā mumōha muhurmuhuḥ ॥ 12 ॥
kṛtvā kaṇṭhē cha sā chīramēkamādāya pāṇinā ।
tasthau hyakuśalā tatra vrīḍitā janakātmajā ॥ 13 ॥
tasyāstatkṣipramāgamya rāmō dharmabhṛtāṃ varaḥ ।
chīraṃ babandha sītāyāḥ kauśēyasyōpari svayam ॥ 14 ॥
rāmaṃ prēkṣya tu sītāyā badhnantaṃ chīramuttamam ।
antaḥpuragatā nāryō mumuchurvāri nētrajam ॥ 15 ॥
ūchuścha paramāyastā rāmaṃ jvalitatējasam ।
vatsa naivaṃ niyuktēyaṃ vanavāsē manasvinī ॥ 16 ॥
piturvākyānurōdhēna gatasya vijanaṃ vanam ।
tāvaddarśanamasyā naḥ saphalaṃ bhavatu prabhō ॥ 17 ॥
lakṣmaṇēna sahāyēna vanaṃ gachChasva putraka ।
nēyamarhati kalyāṇī vastuṃ tāpasavadvanē ॥ 18 ॥
kuru nō yāchanāṃ putra sītā tiṣṭhatu bhāminī ।
dharmanityassvayaṃ sthātuṃ na hīdānīṃ tvamichChasi ॥ 19 ॥
tāsāmēvaṃvidhā vācha śṛṇvan daśarathātmajaḥ ।
babandhaiva tadā chīraṃ sītayā tulyaśīlayā ॥ 20 ॥
chīrē gṛhītē tu tayā samīkṣya nṛpatērguruḥ ।
nivārya sītāṃ kaikēyīṃ vasiṣṭhō vākyamabravīt ॥ 21 ॥
atipravṛttē durmēdhē kaikēyi kulapāṃsani ।
vañchayitvā cha rājānaṃ na pramāṇē'vatiṣṭhasē ॥ 22 ॥
na gantavyaṃ vanaṃ dēvyā sītayā śīlavarjitē ।
anuṣṭhāsyati rāmasya sītā prakṛtamāsanam ॥ 23 ॥
ātmā hi dārāssarvēṣāṃ dārasaṅgrahavartinām ।
ātmēyamiti rāmasya pālayiṣyati mēdinīm ॥ 24 ॥
atha yāsyati vaidēhī vanaṃ rāmēṇa saṅgatā ।
vayamapyanuyāsyāmaḥ puraṃ chēdaṃ gamiṣyati ॥ 25 ॥
antapālāścha yāsyanti sadārō yatra rāghavaḥ ।
sahōpajīvyaṃ rāṣṭraṃ cha puraṃ cha saparichChadam ॥ 26 ॥
bharataścha saśatrughnaśchīravāsā vanēcharaḥ ।
vanē vasantaṃ kākutstha manuvatsyati pūrvajam ॥ 27 ॥
tata śśūnyāṃ gatajanāṃ vasudhāṃ pādapai ssaha ।
tvamēkā śādhi durvṛttā prajānāmahitē sthitā ॥ 28 ॥
na hi tadbhavitā rāṣṭraṃ yatra rāmō na bhūpatiḥ ।
tadvanaṃ bhavitā rāṣṭraṃ yatra rāmō nivatsyati ॥ 29 ॥
na hyadattāṃ mahīṃ pitrā bharataḥ śāstumarhati ।
tvayi vā putravadvastuṃ yadi jātō mahīpatēḥ ॥ 30 ॥
yadyapi tvaṃ kṣititalādgaganaṃ chōtpatiṣyasi ।
pitṛrvaṃśacharitrajñaḥ sō'nyathā na kariṣyati ॥ 31 ॥
tattvayā putragardhinyā putrasya kṛtamapriyam ।
lōkē hi sa na vidyēta yō na rāmamanuvrataḥ ॥ 32 ॥
drakṣyasyadyaiva kaikēyī paśuvyālamṛgadvijān ।
gachChatassaha rāmēṇa pādapāṃścha tadunmukhān ॥ 33 ॥
athōttamānyābharaṇāni dēvi dēhi snuṣāyai vyapanīya chīram ।
na chīramasyāḥ pravidhīyatēti nyavārayattadvasanaṃ vasiṣṭaḥ ॥ 34 ॥
ēkasya rāmasya vanē nivāsa stvayā vṛtaḥkēkayarājaputrī ।
vibhūṣitēyaṃ pratikarmanityā vasatvaraṇyē saha rāghavēṇa ॥ 35 ॥
yānaiścha mukhyaiḥ parichārakaiścha susaṃvṛtā gachChatu rājaputrī ।
vastraiścha sarvaissahitairvidhānai rnēyaṃ vṛtā tē varasampradānē ॥ 36 ॥
tasmiṃstathā jalpati vipramukhyē gurau nṛpasyāpratimaprabhāvē ।
naiva sma sītā vinivṛttabhāvā priyasya bhartuḥ pratikārakāmā ॥ 37 ॥
ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīya ādikāvyē ayōdhyākāṇḍē saptatriṃśassargaḥ ॥