View this in:
English Devanagari Telugu Tamil Kannada Malayalam Gujarati Odia Bengali  |
Marathi Assamese Punjabi Hindi Samskritam Konkani Nepali Sinhala Grantha  |
This document is in romanized sanskrit according to IAST standard.

VR 5.22 Sundara Kanda - Sarga 22

śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇē sundarakāṇḍam ।
atha dvāviṃśassargaḥ ।

sītāyā vachanaṃ śrutvā paruṣaṃ rākṣasādhipaḥ ।
pratyuvācha tataḥ sītāṃ vipriyaṃ priyadarśanām ॥ 1 ॥

yathā yathā sāntvayitā vaśyaḥ strīṇāṃ tathā tathā ।
yathā yathā priyaṃ vaktā paribhūtastathā tathā ॥ 2 ॥

sanniyachChati mē krōdhaṃ tvayi kāmaḥ samutthitaḥ ।
dravatō'mārgamāsādya hayāniva susārathiḥ ॥ 3 ॥

vāmaḥ kāmō manuṣyāṇāṃ yasmin kila nibadhyatē ।
janē tasmiṃstvanukrōśaḥ snēhaścha kila jāyatē ॥ 4 ॥

ētasmātkāraṇānna tvāṃ ghātayāmi varānanē ।
vadhārhāmavamānārhāṃ mithyāpravrajitē ratām ॥ 5 ॥

paruṣāṇīha vākyāni yāni yāni bravīṣi mām ।
tēṣu tēṣu vadhō yuktastava maithili dāruṇaḥ ॥ 6 ॥

ēvamuktvā tu vaidēhīṃ rāvaṇō rākṣasādhipaḥ ।
krōdhasaṃrambhasaṃyuktaḥ sītāmuttaramabravīt ॥ 7 ॥

dvau māsau rakṣitavyau mē yō'vadhistē mayā kṛtaḥ ।
tataḥ śayanamārōha mama tvaṃ varavarṇini ॥ 8 ॥

ūrdhvaṃ dvābhyāṃ tu māsābhyāṃ bhartāraṃ māmanichChatīm ।
mama tvāṃ prātarāśārthamālabhantē mahānasē ॥ 9 ॥

tāṃ tarjyamānāṃ samprēkṣya rākṣasēndrēṇa jānakīm ।
dēvagandharvakanyāstā viṣēdurvikṛtēkṣaṇāḥ ॥ 10 ॥

ōṣṭhaprakārairaparā vaktranētraistathāparāḥ ।
sītāmāśvāsayāmāsustarjitāṃ tēna rakṣasā ॥ 11 ॥

tābhirāśvāsitā sītā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam ।
uvāchātmahitaṃ vākyaṃ vṛttaśauṇḍīryagarvitam ॥ 12 ॥

nūnaṃ na tē janaḥ kaśchidasti niḥśrēyasē sthitaḥ ।
nivārayati yō na tvāṃ karmaṇō'smādvigarhitāt ॥ 13 ॥

māṃ hi dharmātmanaḥ patnīṃ śachīmiva śachīpatēḥ ।
tvadanyastriṣu lōkēṣu prārthayēnmanasāpi kaḥ ॥ 14 ॥

rākṣasādhama rāmasya bhāryāmamitatējasaḥ ।
uktavānasi yatpāpaṃ kva gatastasya mōkṣyasē ॥ 15 ॥

yathā dṛptaścha mātaṅgaḥ śaśaścha saddṛśō yudhi ।
tathā mātaṅgavadrāmastvaṃ nīchaḥ śaśavat smṛtaḥ ॥ 16 ॥

sa tvamikṣvākunāthaṃ vai kṣipanniha na lajjasē ।
chakṣuṣōrviṣayaṃ tasya na tāvadupagachChasi ॥ 17 ॥

imē tē nayanē krūrē virūpē kṛṣṇapiṅgalē ।
kṣitau na patitē kasmānmāmanārya nirīkṣitaḥ ॥ 18 ॥

tasya dharmātmanaḥ patnīṃ snuṣāṃ daśarathasya cha ।
kathaṃ vyāharatō māṃ tē na jihvā vyavaśīryatē ॥ 19 ॥

asandēśāttu rāmasya tapasaśchānupālanāt ।
na tvāṃ kurmi daśagrīva bhasma bharmārha tējasā ॥ 20 ॥

nāpahartumahaṃ śakyā tvayā rāmasya dhīmataḥ ।
vidhistava vadhārthāya vihitō nātra saṃśayaḥ ॥ 21 ॥

śūrēṇa dhanadabhrātrā balaiḥ samuditēna cha ।
apōhya rāmaṃ kasmāddhi dārachauryaṃ tvayā kṛtam ॥ 22 ॥

sītāyā vachanaṃ śrutvā rāvaṇō rākṣasādhipaḥ ।
vivṛtya nayanē krūrē jānakīmanvavaikṣata ॥ 23 ॥

nīlajīmūtasaṅkāśō mahābhujaśirōdharaḥ ।
siṃhasattvagatiḥ śrīmān dīpta jihvāgralōchanaḥ ॥ 24 ॥

chalāgramakuṭaprāṃśuśchitramālyānulēpanaḥ ।
raktamālyāmbaradhara tatsaṅgadavibhūṣaṇaḥ ॥ 25 ॥

śrōṇisūtrēṇa mahatā mēchakēna susaṃvṛtaḥ ।
amṛtōtpādanaddhēna bhujagēnēva mandaraḥ ॥ 26 ॥

tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣasēśvaraḥ ।
śuśubhē'chalasaṅkāśaḥ śṛṅgābhyāmiva mandaraḥ ॥ 27 ॥

taruṇādityavarṇābhyāṃ kuṇḍalābhyāṃ vibhūṣitaḥ ।
raktapallavapuṣpābhyāmaśōkābhyāmivāchalaḥ ॥ 28 ॥

sa kalpavṛkṣapratimō vasanta iva mūrtimān ।
śmaśānachaityapratimō bhūṣitō'pi bhayaṅkaraḥ ॥ 29 ॥

avēkṣamāṇō vaidēhīṃ kōpasaṃraktalōchanaḥ ।
uvācha rāvaṇaḥ sītāṃ bhujaṅga iva niḥśvasan ॥ 30 ॥

anayēnābhisampannamarthahīnamanuvratē ।
nāśayāmyahamadya tvāṃ sūryaḥ sandhyāmivaujasā ॥ 31 ॥

ityuktvā maithilīṃ rājā rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ ।
sandidēśa tataḥ sarvā rākṣasīrghōradarśanāḥ ॥ 32 ॥

ēkākṣīmēkakarṇāṃ cha karṇaprāvaraṇāṃ tathā ।
gōkarṇīṃ hastikarṇīṃ cha lambakarṇīmakarṇikām ॥ 33 ॥

hastipādyaśvapādyau cha gōpādīṃ pādachūlikām ।
ēkākṣīmēkapādīṃ cha pṛthupādīmapādikām ॥ 34 ॥

atimātraśirōgrīvāmatimātrakuchōdarīm ।
atimātrāsyanētrāṃ cha dīrghajihvāmajihvikām ॥ 35 ॥

anāsikāṃ siṃhamukhīṃ gōmukhīṃ sūkarīmukhīm ।
yathā madvaśagā sītā kṣipraṃ bhavati jānakī ॥ 36 ॥

tathā kuruta rākṣasyaḥ sarvāḥ kṣipraṃ samētya cha ।
pratilōmānulōmaiścha sāmadānādibhēdanaiḥ ॥ 37 ॥

āvarjayata vaidēhīṃ daṇḍasyōdyamanēna cha ।
iti pratisamādiśya rākṣasēndraḥ punaḥ punaḥ ॥ 38 ॥

kāmamanyuparītātmā jānakīṃ paryatarjayat ।
upagamya tataḥ śīghraṃ rākṣasī dhānyamālinī ॥ 39 ॥

pariṣvajya daśagrīvamidaṃ vachanamabravīt ।
mayā krīḍa mahārāja sītayā kiṃ tavānayā ॥ 40 ॥

vivarṇayā kṛpaṇayā mānuṣyā rākṣasēśvara ।
nūnamasyā mahārāja na divyān bhōgasattamān ॥ 41 ॥

vidadhātyamaraśrēṣṭhastava bāhubalārjitān ।
akāmāṃ kāmayānasya śarīramupatapyatē ॥ 42 ॥

ichChantīṃ kāmayānasya prītirbhavati śōbhanā ।
ēvamuktastu rākṣasyā samutkṣiptastatō balī ॥ 43 ॥

prahasanmēghasaṅkāśō rākṣasaḥ sa nyavartata ।
prasthitaḥ sa daśagrīvaḥ kampayanniva mēdinīm ॥ 44 ॥

jvaladbhāskaravarṇābhaṃ pravivēśa nivēśanam ।
dēvagandharvakanyāścha nāgakanyāścha sarvataḥ ॥ 45 ॥

parivārya daśagrīvaṃ viviśustaṃ gṛhōttamam ।
sa maithilīṃ dharmaparāmavasthitāṃ prapēpamānāṃ paribhartsya rāvaṇaḥ ।
vihāya sītāṃ madanēna mōhitaḥ svamēva vēśma pravivēśa bhāsvaram ॥ 46 ॥

ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīya ādikāvyē sundarakāṇḍē dvāviṃśassargaḥ ॥




Browse Related Categories: