View this in:
English Devanagari Telugu Tamil Kannada Malayalam Gujarati Odia Bengali  |
Marathi Assamese Punjabi Hindi Samskritam Konkani Nepali Sinhala Grantha  |
This document is in romanized sanskrit according to IAST standard.

VR 3.64 Aranya Kanda - Sarga 64

śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇē araṇyakāṇḍam ।
atha chatuḥṣaṣṭitamassargaḥ ।

sa dīnō dīnayā vāchā lakṣmaṇaṃ vākyamabravīt ।
śīghraṃ lakṣmaṇa jānīhi gatvā gōdāvarīṃ nadīm ॥ 1 ॥

api gōdāvarīṃ sītā padmānyānayituṃ gatā ।
ēvamuktastu rāmēṇa lakṣmaṇaḥ paravīrahā ॥ 2 ॥

nadīṃ gōdāvarīṃ ramyāṃ jagāma laghuvikramaḥ ।
tāṃ lakṣmaṇastīrthavatī vichitvā rāmamabravīt ॥ 3 ॥

naināṃ paśyāmi tīrthēṣu krōśatō na śṛṇōti mē ।
kaṃ nu vā dēśamāpannā vaidēhī klēśanāśinī ॥ 4 ॥

na hyahaṃ vēda taṃ dēśaṃ yatra sā janakātmajā ।
lakṣmaṇasya vachaśśrutvā dīnassantāpamōhitaḥ ॥ 5 ॥

rāmassamabhichakrāma svayaṃ gōdāvarīṃ nadīm ।
sa tāmupasthitō rāmaḥ kva sītētyēvamabravīt ॥ 6 ॥

bhūtāni rākṣasēndrēṇa vadhārhēṇa hṛtāmiti ।
na tāṃ śaśaṃsū rāmāya tathā gōdāvarī nadi ॥ 7 ॥

tataḥ prachōditā bhūtaiśśaṃsāsmaitāṃ priyāmiti ।
na tu sābhyavadatasitāṃ pṛṣṭā rāmēṇa śōchatā ॥ 8 ॥

rāvaṇasya tu tadrūpaṃ karmāṇi cha durātmanaḥ ।
dhyātvā bhayāttu vaidēhīṃ sā nadī na śaśaṃsa tām ॥ 9 ॥

nirāśastu tayā nadyā sītāyā darśanē kṛtaḥ ।
uvācha rāmassaumitriṃ sītādarśanakarśitaḥ ॥ 10 ॥

ēṣā gōdāvarī saumya kiñchinna prati bhāṣatē ।
kiṃ nu lakṣmaṇa vakṣyāmi samētya janakaṃ vachaḥ ॥ 11 ॥

mātaraṃ chaiva vaidēhyā vinā tāmahamapriyam ।
yā mē rājyavihīnasya vanē vanyēna jīvataḥ ॥ 12 ॥

sarvaṃ vyapanayēchChōkaṃ vaidēhī kva nu sā gatā ।
jñātipakṣavihīnasya rājaputrīmapaśyataḥ ॥ 13 ॥

manyē dīrghā bhaviṣyanti rātrayō mama jāgrataḥ ।
gōdāvarīṃ janasthānamimaṃ prasravaṇaṃ girim ॥ 14 ॥

sarvāṇyanugamiṣyāmi yadi sītā hi dṛśyatē ।
ētē mṛgā mahāvīrya māmīkṣantē muhurmuhuḥ ॥ 15 ॥

vaktukāmā iva hi mē iṅgitānyupalakṣayē ।
tāṃstu dṛṣṭvā naravyāghrō rāghavaḥ pratyuvācha ha ॥ 16 ॥

kva sītēti nirīkṣanvai bāṣpasaṃruddhayā dṛśā ।
ēvamuktā narēndrēṇa tē mṛgāssahasōtthitāḥ ॥ 17 ॥

dakṣiṇābhimukhāssarvē darśayantō nabhasthalam ।
maithilī hriyamāṇā sā diśaṃ yāmanvapadyata ॥ 18 ॥

tēna mārgēṇa dhāvantō nirīkṣantē narādhipam ।
yēna mārgaṃ cha bhūmiṃ cha nirīkṣantē sma tē mṛgāḥ ॥ 19 ॥

punaścha mārgamichChanti lakṣmaṇēnōpalakṣitāḥ ।
tēṣāṃ vachanasarvasvaṃ lakṣayāmāsa chēṅgitam ॥ 20 ॥

uvācha lakṣmaṇō jyēṣṭhaṃ dhīmānbhrātaramārtavat ।
kva sitēti tvayā pṛṣṭā yathēmē sahasōtthitāḥ ॥ 21 ॥

darśayanti kṣitiṃ chaiva dakṣiṇāṃ cha diśaṃ mṛgāḥ ।
sādhu gachChāvahē dēva diśamētāṃ hi naiṛtim ॥ 22 ॥

yadi syādāgamaḥ kaśchidāryā vā sā'tha lakṣyatē ।
bāḍhamityēva kākutsthaḥ prasthitō dakṣiṇāṃ diśam ॥ 23 ॥

lakṣmaṇānugataśśīmanvīkṣamāṇō vasundharām ।
ēvaṃ sambhāṣamāṇau tāvanyōnyaṃ bhrātarāvubhau ॥ 24 ॥

vasundharāyāṃ patitaṃ puṣpamārgamapaśyatām ।
tāṃ puṣpavṛṣṭiṃ patitāṃ dṛṣṭvā rāmō mahītalē ॥ 25 ॥

uvācha lakṣmaṇaṃ vīrō duḥkhitō duḥkhitaṃ vachaḥ ।
abhijānāmi puṣpāṇi tānīmānīha lakṣmaṇa ॥ 26 ॥

pinaddhāni hi vaidēhyā mayā dattāni kānanē ।
manyē sūryaścha vāyuścha mēdinī cha yaśasvinī ॥ 27 ॥

abhirakṣanti puṣpāṇi prakurvantō mama priyam ।
ēvamuktvā mahābāhuṃ lakṣmaṇaṃ puruṣarṣabhaḥ ॥ 28 ॥

uvācha rāmō dharmātmā giriṃ prasravaṇākulam ।
kachchit kṣitibhṛtāṃ nātha dṛṣṭā sarvāṅgasundarī ॥ 29 ॥

rāmā ramyē vanōddēśē mayā virahitā tvayā ।
kruddhō'bravīdgiriṃ tatra siṃhaḥ kṣudramṛgaṃ yathā ॥ 30 ॥

tāṃ hēmavarṇāṃ hēmābhāṃ sītāṃ darśaya parvata ।
yāvatsānūni sarvāṇi na tē vidhvaṃsayāmyaham ॥ 31 ॥

ēvamuktastu rāmēṇa parvatō maithilīṃ prati ।
śaṃsanniva tatassītāṃ nādarśayata rāghavē ॥ 32 ॥

tatō dāśarathī rāma uvācha cha śilōchchayam ।
mama bāṇāgninirdagdhō bhasmībhūtō bhaviṣyasi ॥ 33 ॥

asēvyaḥ satataṃ chaiva nistṛṇadrumapallavaḥ ।
imāṃ vā saritaṃ chādya śōṣayiṣyāmi lakṣmaṇa ॥ 34 ॥

yadi nākhyāti mē sītāmāryāṃ chandranibhānanām ।
ēvaṃ sa ruṣitō rāmō didhakṣanniva chakṣuṣā ॥ 35 ॥

dadarśa bhūmau niṣkrāntaṃ rākṣasasya padaṃ mahat ।
trastāyā rāmakāṅkṣiṇyāḥ pradhāvantyā itastataḥ ॥ 36 ॥

rākṣasēnānuvṛttāyā maithilyāścha padānyatha ।
sa samīkṣya parikrāntaṃ sītāyā rākṣasasya cha ॥ 37 ॥

bhagnaṃ dhanuścha tūṇī cha vikīrṇaṃ bahudhā ratham ।
sambhrāntahṛdayō rāmaśśaśaṃsa bhrātarampriyam ॥ 38 ॥

paśya lakṣmaṇa vaidēhyāśaśīrṇāḥ kanakabindavaḥ ।
bhūṣaṇānāṃ hi saumitrē mālyāni vividhāni cha ॥ 39 ॥

taptabindunikāśaiścha chitraiḥ kṣatajabindubhiḥ ।
āvṛtaṃ paśya saumitrē sarvatō dharaṇītalam ॥ 40 ॥

manyē lakṣmaṇa vaidēhī rākṣasaiḥ kāmarūpibhiḥ ।
bhitvābhitvā vibhaktā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati ॥ 41 ॥

tasyā nimittaṃ vaidēhyā dvayōrvivadamānayōḥ ।
babhūva yuddhaṃ saumitrē ghōraṃ rākṣasayōriha ॥ 42 ॥

muktāmaṇimayaṃ chēdaṃ tapanīyavibhūṣitam ।
dharaṇyāṃ patitaṃ saumya kasya bhagnaṃ mahaddhanuḥ ॥ 43 ॥

taruṇādityasaṅkāśaṃ vaiḍūryagulikāchitam ।
viśīrṇaṃ patitaṃ bhūmau kavachaṃ kasya kāñchanam ॥ 44 ॥

Chatraṃ śataśalākaṃ cha divyamālyōpaśōbhitam ।
bhagnadaṇḍamidaṃ kasya bhūmau samyaṅnipātitam ॥ 45 ॥

kāñchanōraśChadā śchēmē piśāchavadanāḥ kharāḥ ।
bhīmarūpā mahākāyāḥ kasya vā nihatā raṇē ॥ 46 ॥

dīptapāvakasaṅkāśō dyutimānsamaradhvajaḥ ।
apaviddhaścha bhagnaścha kasya sāṅgrāmikō rathaḥ ॥ 47 ॥

rathākṣamātrā viśikhāstapanīyavibhūṣaṇāḥ ।
kasyēmē'bhihatā bāṇāḥ prakīrṇā ghōrakarmaṇaḥ ॥ 48 ॥

śarāvarau śaraiḥ pūrṇau vidhvastau paśya lakṣmaṇa ।
pratōdābhīśuhastō vai kasyāyaṃ sārathirhataḥ ॥ 49 ॥

kasyēmau puruṣavyāghra śayātē nihatau yudhi ।
chāmaragrāhiṇau saumya sōṣṇīṣamaṇikuṇḍalau ॥ 50 ॥

padavīpuruṣasyaiṣā vyaktaṃ kasyāpi rakṣasaḥ ।
vairaṃ śataguṇaṃ paśya mamēdaṃ jīvitāntakam ॥ 51 ॥

sughōrahṛdayaissaumya rākṣasaiḥ kāmarūpibhiḥ ।
hṛtā mṛtā vā sītā sā bhakṣitā vā tapasvinī ॥ 52 ॥

nadharmastrāyatē sītāṃ hriyamāṇāṃ mahāvanē ।
bhakṣitāyāṃ hi vaidēhyāṃ hṛtāyāmapi lakṣmaṇa ॥ 53 ॥

kē hi lōkē priyaṃ kartuṃ śaktāssaumya mamēśvarāḥ ।
kartāramapi lōkānāṃ śūraṃ karuṇavēdinam ॥ 54 ॥

ajñānādavamanyēratsarvabhūtāni lakṣmaṇa ।
mṛduṃ lōkahitē yuktaṃ dāntaṃ karuṇavēdinam ॥ 55 ॥

nirvīrya iti manyantē nūnaṃ māṃ tridaśēśvarāḥ ।
māṃ prāpya hi guṇō dōṣassaṃvṛttaḥ paśya lakṣmaṇa ॥ 56 ॥

adyaiva sarvabhūtānāṃ rakṣasāmabhavāya cha ।
saṃhṛtyaiva śaśijyōtsnāṃ mahānsūrya ivōditaḥ ॥ 57 ॥

saṃhṛtyaiva guṇānsarvānmama tējaḥ prakāśatē ।
naiva yakṣā na gandharvā na piśāchā na rākṣasāḥ ॥ 58 ॥

kinnarā vā manuṣyā vā sukhaṃ prāpsyanti likṣmaṇa ।
mamāstrabāṇasampūrṇamākāśaṃ paśya lakṣmaṇa ॥ 59 ॥

nissampātaṃ kariṣyāmi hyadya trailōkyachāriṇām ।
sanniruddhagrahagaṇamāvāritaniśākaram ॥ 60 ॥

vipraṇaṣṭānalamarudbhāskaradyutisaṃvṛtam ।
vinirmathitaśailāgraṃ śuṣyamāṇajalāśayam ॥ 61 ॥

dhvastadrumalatāgulmaṃ vipraṇāśitasāgaram ।
trailōkyaṃ tu kariṣyāmi saṃyuktaṃ kālakarmaṇā ॥ 62 ॥

na tāṃ kuśalinīṃ sītāṃ pradāsyanti mamēśvarāḥ ।
asminmuhūrtē saumitrē mama drakṣyanti vikramam ॥ 63 ॥

nākāśamutpatiṣyanti sarvabhūtāni lakṣmaṇa ।
mama chāpaguṇōnmuktairbāṇajālairnirantaram ॥ 64 ॥

arditaṃ mama nārāchairdhvastabhrāntamṛgadvijam ।
samākulamamaryādaṃ jagatpaśyādya lakṣmaṇa ॥ 65 ॥

ākarṇapūrṇairiṣubhirjīvalōkaṃ durāvaraiḥ ।
kariṣyē maithilīhētōrapiśāchamarākṣasam ॥ 66 ॥

mama rōṣaprayuktānāṃ sāyakānāṃ balaṃ surāḥ ।
drakṣyantyadya vimuktānāmatidūrātigāminām ॥ 67 ॥

naiva dēvā na daitēyā na piśāchā na rākṣasāḥ ।
bhaviṣyanti mama krōdhāttrailōkyē vipraṇāśitē ॥ 68 ॥

dēvadānavayakṣāṇāṃ lōkā yē rakṣasāmapi ।
bahudhā na bhaviṣyanti bāṇaughaiśśakalīkṛtāḥ ॥ 69 ॥

nirmaryādānimānlōkānkariṣyāmyadya sāyakaiḥ ।
hṛtāṃ mṛtāṃ vā saumitrē na dāsyanti mamēśvarāḥ ॥ 70 ॥

tathārupāṃ hi vaidēhīṃ na dāsyanti yadi priyām ।
nāśayāmi jagatsarvaṃ trailōkyaṃ sacharācharam ॥ 71 ॥

ityuktvā rōṣatāmrākṣō rāmō niṣpīḍya kārmukam ।
śaramādāya sandīptaṃ ghōramāśīviṣōpamam ॥ 72 ॥

sandhāya dhanuṣi śrīmānrāmaḥ parapurañjayaḥ ।
yugāntāgniriva kruddha idaṃ vachanamabravīt ॥ 73 ॥

yathā jarā yathā mṛtyuryathā kālō yathā vidhiḥ ।
nityaṃ na pratihanyantē sarvabhūtēṣu lakṣmaṇa ॥ 74 ॥

tathāhaṃ krōdhasaṃyuktō na nivāryō'smi sarvathā ।
purēva mē chārudantīmaninditāṃ diśanti sītāṃ yadi nādya maithilīm ।
sadēvagandharvamanuṣyapannagaṃ jagatsaśailaṃ parivartayāmyaham ॥ 75 ॥

ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīya ādikāvyē araṇyakāṇḍē chatuḥṣaṣṭitamassargaḥ ॥




Browse Related Categories: