View this in:
English Devanagari Telugu Tamil Kannada Malayalam Gujarati Odia Bengali  |
Marathi Assamese Punjabi Hindi Samskritam Konkani Nepali Sinhala Grantha  |
This document is in romanized sanskrit according to IAST standard.

VR 5.38 Sundara Kanda - Sarga 38

śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇē sundarakāṇḍam ।
atha aṣṭatriṃśassargaḥ ।

tatassa kapiśārdūlastēna vākyēna tōṣitaḥ ।
sītāmuvācha tachChṛtvā vākyaṃ vākyaviśāradaḥ ॥ 1 ॥

yuktarūpaṃ tvayā dēvi bhāṣitaṃ śubhadarśanē ।
sadṛśaṃ strīsvabhāvasya sādhvīnāṃ vinayasya cha ॥ 2 ॥

strītvaṃ na tu samarthaṃ hi sāgaraṃ vyativartitum ।
māmadhiṣṭhāya vistīrṇaṃ śatayōjanamāyatam ॥ 3 ॥

dvitīyaṃ kāraṇaṃ yachcha bravīṣi vinayānvitē ।
rāmādanyasya nārhāmi saṃsparśamiti jānaki ॥ 4 ॥

ētattē sadṛśaṃ dēvi patnyāstasya mahātmanaḥ ।
kā hyanyā tvāmṛtē dēvi brūyādvachanamīdṛśam ॥ 5 ॥

śrōṣyatē chaiva kākutsthaḥ sarvaṃ niravaśēṣataḥ ।
chēṣṭitaṃ yattvayā dēvi bhāṣitaṃ mama chāgrataḥ ॥ 6 ॥

kāraṇairbahubhirdēvi rāmapriyachikīrṣayā ।
snēhapraskannamanasā mayaitatsamudīritam ॥ 7 ॥

laṅkāyā duṣpravēśatvāddustaratvānmahōdadhēḥ ।
sāmarthyādātmanaśchaiva mayaitatsamudīritam ॥ 8 ॥

ichChāmi tvāṃ samānētumadyaiva raghubandhunā ।
gurusnēhēna bhaktyā cha nānyathaitadudāhṛtam ॥ 9 ॥

yadi nōtsahasē yātuṃ mayā sārthamaninditē ।
abhijñānaṃ prayachCha tvaṃ jānīyādrāghavō hi yat ॥ 10 ॥

ēvamuktā hanumatā sītā surasutōpamā ।
uvācha vachanaṃ mandaṃ bāṣpapragrathitākṣaram ॥ 11 ॥

idaṃ śrēṣṭhamabhijñānaṃ brūyāstvaṃ tu mama priyam ।
śailasya chitrakūṭasya pādē pūrvōttarē purā ॥ 12 ॥

tāpasāśramavāsinyāḥ prājyamūlaphalōdakē ।
tasminsiddhāśramē dēśē mandākinyā vidūrataḥ ॥ 13 ॥

tasyōpavanaṣaṇḍēṣu nānāpuṣpasugandhiṣu ।
vihṛtya salilē klinnā mamāṅkē samupāviśamaḥ ॥ 14 ॥

tatō māṃsasamāyuktō vāyasaḥ paryatuṇḍayat ।
tamahaṃ lōṣṭamudyamya vārayāmisma vāyasam ॥ 15 ॥

dārayansa cha māṃ kākastattraiva parilīyatē ।
na chāpyupāramanmāṃsādbhakṣārthi balibhōjanaḥ ॥ 16 ॥

utkarṣantyāṃ cha raśanāṃ kruddhāyāṃ mayi pakṣiṇi ।
srasyamānē cha vasanē tatō dṛṣṭā tvayā hyaham ॥ 17 ॥

tvayā'pahasitā chāhaṃ kruddhā saṃlajjitā tadā ।
bhakṣagṛdhnēna kākēna dāritā tvāmupāgatā ॥ 18 ॥

āsīnasya cha tē śrāntā punarutsaṅgamāviśam ।
krudhyantī cha prahṛṣṭēna tvayā'haṃ parisāntvitā ॥ 19 ॥

bāṣpapūrṇamukhī mandaṃ chakṣuṣī parimārjatī ।
lakṣitā'haṃ tvayā nātha vāyasēna prakōpitā ॥ 20 ॥

pariśramātprasuptā cha rāghavāṅkē'pyahaṃ chiram ।
paryāyēṇa prasuptaścha mamāṅkē bharatāgrajaḥ ॥ 21 ॥

sa tatra punarēvātha vāyasassamupāgamat ।
tatassuptaprabuddhāṃ māṃ rāmasyāṅkātsamutthitām ॥ 22 ॥

vāyasassahasāgamya vidadāra stanāntarē ।
punaḥ punarathōtpatya vidadāra sa māṃ bhṛśam ॥ 23 ॥

tatassamukṣitō rāmō muktaiśśōṇitabindubhiḥ ।
vāyasēna tatastēna balavatkliśyamānayā ॥ 24 ॥

sa mayā bōdhitaśśrīmānsukhasuptaḥ parantapaḥ ।
sa māṃ dṛṣṭvā mahābāhurvitunnāṃ stanayōstadā ॥ 25 ॥

āśīviṣa iva kruddhaśvasanvākyamabhāṣata ।
kēna tē nāganāsōru vikṣataṃ vai stanāntaram ॥ 26 ॥

kaḥ krīḍati sarōṣēṇa pañchavaktrēṇa bhōginā ।
vīkṣamāṇastatastaṃ vai vāyasaṃ samudaikṣata ॥ 27 ॥

nakhaissarudhiraistīkṣṇairmāmēvābhimukhaṃ sthitam ।
puttraḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṃ varaḥ ॥ 28 ॥

dharāntaragataśśīghraṃ pavanasya gatau samaḥ ।
tatastasminmahābāhuḥ kōpasaṃvartitēkṣaṇaḥ ॥ 29 ॥

vāyasē kṛtavānkrūrāṃ matiṃ matimatāṃ varaḥ ।
sa darbhaṃ saṃstarādgṛhya brāhmēṇāstrēṇa yōjayat ॥ 30 ॥

sa dīpta iva kālāgnirjajvālābhimukhō dvijam ।
sa taṃ pradīptaṃ chikṣēpa darbhaṃ taṃ vāyasaṃ prati ॥ 31 ॥

tatastaṃ vāyasaṃ darbhassōmbarē'nujagāma ha ।
anusṛṣṭastadā kākō jagāma vividhāṃ gatim ॥ 32 ॥

lōkakāma imaṃ lōkaṃ sarvaṃ vai vichachāra ha ।
sa pitrā cha parityaktassuraiścha samaharṣibhiḥ ॥ 33 ॥

trīnlōkānsamparikramya tamēva śaraṇaṃ gataḥ ।
sa taṃ nipatitaṃ bhūmau śaraṇyaśśaraṇāgatam ॥ 34 ॥

vadhārhamapi kākutsthaḥ kṛpayā paryapālayat ।
paridyūnaṃ viṣaṇṇaṃ cha sa tamāyāntamabravīt ॥ 35 ॥

mōghaṃ kartuṃ na śakyaṃ tu brāhmamastraṃ taduchyatām ।
hinastu dakṣiṇākṣi tvachChara ityatha sō'bravīt ॥ 36 ॥

tatastasyākṣi kākasya hinasti sma sa dakṣiṇam ।
dattvā sa dakṣiṇaṃ nētraṃ prāṇēbhyaḥ parirakṣitaḥ ॥ 37 ॥

sa rāmāya namaskṛtya rājñē daśarathāya cha ।
visṛṣṭastēna vīrēṇa pratipēdē svamālayam ॥ 38 ॥

matkṛtē kākamātrē tu brahmāstraṃ samudīritam ।
kasmādyō māṃ harēttvattaḥ kṣamasē taṃ mahīpatē ॥ 39 ॥

sa kuruṣva mahōtsāhaḥ kṛpāṃ mayi nararṣabha ।
tvayā nāthavatī nātha hyanāthā iva dṛśyatē ॥ 40 ॥

ānṛśaṃsyaṃ parō dharmastavattta aiva mayā śrutaḥ ।
jānāmi tvāṃ mahāvīryaṃ mahōtsāhaṃ mahābalam ॥ 41 ॥

apārapāramakṣōbhyaṃ gāmbhīryātsāgarōpamam ।
bhartāraṃ sasamudrāyā dharaṇyā vāsavōpamam ॥ 42 ॥

ēvamastravidāṃ śrēṣṭhassatyavānbalavānapi ।
kimarthamastraṃ rakṣassu na yōjayasi rāghava ॥ 43 ॥

na nāgā nā'pi gandharvā nāsurā na marudgaṇāḥ ।
rāmasya samarē vēgaṃ śaktāḥ pratisamādhitum ॥ 44 ॥

tasya vīryavataḥ kaśchidyadyasti mayi sambhramaḥ ।
kimarthaṃ na śaraistīkṣṇaiḥ kṣayaṃ nayati rākṣasān ॥ 45 ॥

bhrāturādēśamādāya lakṣmaṇō vā parantapaḥ ।
kasya hētōrna māṃ vīraḥ paritrāti mahābalaḥ ॥ 46 ॥

yadi tau puruṣavyāghrau vāyvagnisamatējasau ।
surāṇāmapi durdharṣau kimarthaṃ māmupēkṣataḥ ॥ 47 ॥

mamaiva duṣkṛtaṃ kiñchinmahadasti na saṃśayaḥ ।
samarthāvapi tau yanmāṃ nāvēkṣētē parantapau ॥ 48 ॥

vaidēhyā vachanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśrubhāṣitam ।
athābravīnmahātējā hanumānmārutātmajaḥ ॥ 49 ॥

tvachChōkavimukhō rāmō dēvi satyēna tē śapē ।
rāmē duḥkhābhipannē cha lakṣmaṇaḥ paritapyatē ॥ 50 ॥

kathañchidbhavatī dṛṣṭā na kālaḥ paridēvitum ।
imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānāṃ drakṣyasyantamaninditē ॥ 51 ॥

tāvubhau puruṣavyāghrau rājaputrau mahābalau ।
tvaddarśanakṛtōtsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ ॥ 52 ॥

hattvā cha samarē krūraṃ rāvaṇaṃ sahabāndhavam ।
rāghavastvāṃ viśālākṣi nēṣyati svāṃ purīṃ prati ॥ 53 ॥

brūhi yadrāghavō vāchyō lakṣmaṇaścha mahābalaḥ ।
sugrīvō vāpi tējasvī harayō'pi samāgatāḥ ॥ 54 ॥

ityuktavati tasmiṃstu sītā surasutōpamā ।
uvācha śōkasantaptā hanumantaṃ plavaṅgamam ॥ 55 ॥

kausalyā lōkabhartāraṃ suṣuvē yaṃ manasvinī ।
taṃ mamārthē sukhaṃ pṛchCha śirasā chābhivādaya ॥ 56 ॥

srajaścha sarvaratnāni priyā yāścha varāṅganāḥ ।
aiśvaryaṃ cha viśālāyāṃ pṛthivyāmapi durlabham ॥ 57 ॥

pitaraṃ mātaraṃ chaiva sammānyābhiprasādya cha ।
anupravrajitō rāmaṃ sumitrā yēna suprajāḥ ॥ 58 ॥

ānukūlyēna dharmātmā tyaktvā sukhamanuttamam ।
anugachChati kākutsthaṃ bhrātaraṃ pālayanvanē ॥ 59 ॥

siṃhaskandhō mahābāhurmanasvī priyadarśinaḥ ।
pitṛvadvartatē rāmē mātṛvanmāṃ samācharan ॥ 60 ॥

hriyamāṇāṃ tadā vīrō na tu māṃ vēda lakṣmaṇaḥ ।
vṛddhōpasēvī lakṣmīvān śaktō na bahubhāṣitā ॥ 61 ॥

rājaputraḥ priyaḥ śrēṣṭhaḥ sadṛśaḥ śvaśurasya mē ।
mamaḥ priyatarō nityaṃ bhrātā rāmasya lakṣmaṇaḥ ॥ 62 ॥

niyuktō dhuri yasyāṃ tu tāmudvahati vīryavān ।
yaṃ dṛṣṭvā rāghavō naiva vṛttamāryamanusmarēt ॥ 63 ॥

sa mamārthāya kuśalaṃ vaktavyō vachanānmama ।
mṛdurnityaṃ śuchirdakṣaḥ priyō rāmasya lakṣmaṇaḥ ॥ 64 ॥

yathā hi vānaraśrēṣṭha duḥkhakṣayakarō bhavēt ।
tvamasminkāryaniryōgē pramāṇaṃ harisattamaḥ ॥ 65 ॥

rāghavastvatsamārambhānmayi yatnaparō bhavēt ।
idaṃ brūyāścha mē nāthaṃ śūraṃ rāmaṃ punaḥ punaḥ ॥ 66 ॥

jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja ।
ūrdhvaṃ māsānna jīvēyaṃ satyēnāhaṃ bravīmi tē ॥ 67 ॥

rāvaṇēnōparuddhāṃ māṃ nikṛtya pāpakarmaṇā ।
trātumarhasi vīra tvaṃ pātālādiva kauśikīm ॥ 68 ॥

tatō vastragataṃ muktvā divyaṃ chūḍāmaṇiṃ śubham ।
pradēyō rāghavāyēti sītā hanumatē dadau ॥ 69 ॥

pratigṛhya tatō vīrō maṇiratnamanuttamam ।
aṅgulyā yōjayāmāsa na hyasya prābhavadbhujaḥ ॥ 70 ॥

maṇiratnaṃ kapivaraḥ pratigṛhyābhivādya cha ।
sītāṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā praṇataḥ pārvśataḥ sthitaḥ ॥ 71 ॥

harṣēṇa mahatā yuktaḥ sītādarśanajēna saḥ ।
hṛdayēna gatō rāmaṃ śarīrēṇa tu viṣṭhitaḥ ॥ 72 ॥

maṇivaramupagṛhya taṃ mahārhaṃ janakanṛpātmajayā dhṛtaṃ prabhāvāt ।
giririva pavanāvadhūtamuktaḥ sukhitamanāḥ pratisaṅkramaṃ prapēdē ॥ 73 ॥

ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīya ādikāvyē sundarakāṇḍē aṣṭatriṃśassargaḥ ॥




Browse Related Categories: