View this in:
English Devanagari Telugu Tamil Kannada Malayalam Gujarati Odia Bengali  |
Marathi Assamese Punjabi Hindi Samskritam Konkani Nepali Sinhala Grantha  |
This document is in romanized sanskrit according to IAST standard.

VR 5.11 Sundara Kanda - Sarga 11

śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇē sundarakāṇḍam ।
atha ēkādaśassargaḥ ।

avadhūya cha tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā ।
jagāma chāparāṃ chintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ ॥ 1 ॥

na rāmēṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī ।
na bhōktuṃ vāpyalaṅkartuṃ na pānamupasēvitum ॥ 2 ॥

nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi chēśvaram ।
na hi rāmasamaḥ kaśchidvidyatē tridaśēṣvapi ॥ 3 ॥

anyēyamiti niśchitya pānabhūmau chachāra saḥ ।
krīḍitēnāparāḥ klāntā gītēna cha tathā'parāḥ ॥ 4 ॥

nṛttēna chāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā ।
murajēṣu mṛdaṅgēṣu pīṭhikāsu cha saṃsthitāḥ ॥ 5 ॥

tathā''staraṇamukhyēṣu saṃviṣṭāśchāparāḥ striyaḥ ।
aṅganānāṃ sahasrēṇa bhūṣitēna vibhūṣaṇaiḥ ॥ 6 ॥

rūpasallāpaśīlēna yuktagītārthabhāṣiṇā ।
dēśakālābhiyuktēna yuktavākyābhidhāyinā ॥ 7 ॥

ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ ।
tāsāṃ madhyē mahābāhuḥ śuśubhē rākṣasēśvaraḥ ॥ 8 ॥

gōṣṭhē mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhyē yathā vṛṣaḥ ।
sa rākṣasēndraḥ śuśubhē tābhiḥ parivṛtassvayam ॥ 9 ॥

karēṇubhiryathā'raṇyē parikīrṇō mahādvipaḥ ।
sarvakāmairupētāṃ cha pānabhūmiṃ mahātmanaḥ ॥ 10 ॥

dadarśa hariśārdūlastasya rakṣaḥpatērgṛhē ।
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ cha varāhāṇāṃ cha bhāgaśaḥ ॥ 11 ॥

tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ ।
raukmēṣu cha viśālēṣu bhājanēṣvardhabhakṣitān ॥ 12 ॥

dadarśa hariśārdūlō mayūrān kukkuṭāṃstathā ।
varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarchalāyutān ॥ 13 ॥

śalyān mṛgamayūrāṃścha hanumānanvavaikṣata ।
krakarānvividhān siddhāṃśchakōrānardhabhakṣitān ॥ 14 ॥

mahiṣānēkaśalyāṃścha Chāgāṃścha kṛtaniṣṭhitān ।
lēhyānuchchāvachānpēyān bhōjyāni vividhāni cha ॥ 15 ॥

tathā''mlalavaṇōttaṃsairvividhairāgaṣāḍabaiḥ ।
hāranūpurakēyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ ॥ 16 ॥

pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiścha vividhairapi ।
kṛtapuṣpōpahārā bhūradhikaṃ puṣyati śriyam ॥ 17 ॥

tatra tatra cha vinyastaiḥ suśliṣṭaiśśayanāsanaiḥ ।
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptēvōpalakṣyatē ॥ 18 ॥

bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ ।
māṃsaiḥ kuśalasampṛktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak ॥ 19 ॥

divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api ।
śarkarā'savamādhvīkapuṣpāsavaphalāsavāḥ ॥ 20 ॥

vāsachūrṇaiścha vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak ।
santatā śuśubhē bhūmirmālyaiścha bahusaṃsthitaiḥ ॥ 21 ॥

hiraṇmayaiścha vividhairbhājanaiḥ sphāṭikairapi ।
jāmbūnadamayaiśchānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā ॥ 22 ॥

rājatēṣu cha kumbhēṣu jāmbūnadamayēṣu cha ।
pānaśrēṣṭhaṃ tadā bhūri kapistatra dadarśa ha ॥ 23 ॥

sō'paśyachChātakumbhāni sīdhōrmaṇimayāni cha ।
rājatāni cha pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ ॥ 24 ॥

kvachidalpāvaśēṣāṇi kvachitpītāni sarvaśaḥ ।
kvachinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha ॥ 25 ॥

kvachid bhakṣyāṃścha vividhān kvachitpānāni bhāgaśaḥ ।
kvachidannāvaśēṣāṇi paśyanvai vichachāra ha ॥ 26 ॥

kvachitprabhinnaiḥ karakaiḥ kvachidālōlitairghaṭaiḥ ।
kvachitsampṛktamālyāni jalāni cha phalāni cha ॥ 27 ॥

śayanānyatra nārīṇāṃ śubhrāṇi bahudhā punaḥ ।
parasparaṃ samāśliṣya kāśchitsuptā varāṅganāḥ ॥ 28 ॥

kāśchichcha vastramanyasyāssvapantyāḥ paridhāya cha ।
āhṛtya chābalāḥ suptā nidrābalaparājitāḥ ॥ 29 ॥

tāsāmuchChavāsavātēna vastraṃ mālyaṃ cha gātrajam ।
nātyarthaṃ spandatē chitraṃ prāpya mandamivānilam ॥ 30 ॥

chandanasya cha śītasya śīdhōrmadhurasasya cha ।
vividhasya cha mālyasya dhūpasya vividhasya cha ॥ 31 ॥

bahudhā mārutastatra gandhaṃ vividhamudvahan ।
snānānāṃ chandanānāṃ cha dhūpānāṃ chaiva mūrChitaḥ ॥ 32 ॥

pravavau surabhirgandhō vimānē puṣpakē tadā ।
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāśchitkṛṣṇā varāṅganāḥ ॥ 33 ॥

kāśchit kāñchanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālayē ।
tāsāṃ nidrāvaśatvāchcha madanēna vimūrChitam ॥ 34 ॥

padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīdyathaiva hi ।
ēvaṃ sarvamaśēṣēṇa rāvaṇāntaḥ puraṃ kapiḥ ॥ 35 ॥

dadarśa sumahātējāḥ na dadarśa cha jānakīm ।
nirīkṣamāṇaścha tadā tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ ॥ 36 ॥

jagāma mahatīṃ chintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ ।
paradārāvarōdhasya prasuptasya nirīkṣaṇam ॥ 37 ॥

idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalōpaṃ kariṣyati ।
na hi mē paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī ॥ 38 ॥

ayaṃ chātra mayā dṛṣṭaḥ paradārāparigrahaḥ ।
tasya prādurabhūchchintā punaranyā manasvinaḥ ॥ 39 ॥

niśchitaikāntachittasya kāryaniśchayadarśinī ।
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ ॥ 40 ॥

na hi mē manasaḥ kiñchidvaikṛtyamupajāyatē ।
manō hi hētuḥ sarvēṣāmindriyāṇāṃ pravartanē ॥ 41 ॥

śubhāśubhāsvavasthāsu tachcha mē suvyavasthitam ।
nānyatra hi mayā śakyā vaidēhī parimārgitum ॥ 42 ॥

striyō hi strīṣu dṛśyantē sadā samparimārgaṇē ।
yasya sattvasya yā yōnistasyāṃ tatparimārgyatē ।
na śakyā pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum ॥ 43 ॥

tadidaṃ mārgitaṃ tāvachChuddhēna manasā mayā ॥ 44 ॥

rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyatē na tu jānakī ।
dēvagandharvakanyāścha nāgakanyāścha vīryavān ॥ 45 ॥

avēkṣamāṇō hanumānnaivāpaśyata jānakīm ।
tāmapaśyankapistatra paśyañśchānyā parastriyaḥ ॥ 46 ॥

apakramya tadā vīraḥ pradhyātumupachakramē ।
sa bhūyastu paraṃ śrīmān mārutiryatnamāsthitaḥ ॥ 47 ॥

ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīya ādikāvyē sundarakāṇḍē ēkādaśassargaḥ ॥




Browse Related Categories: