View this in:
English Devanagari Telugu Tamil Kannada Malayalam Gujarati Odia Bengali  |
Marathi Assamese Punjabi Hindi Samskritam Konkani Nepali Sinhala Grantha  |
This document is in romanized sanskrit according to IAST standard.

VR 2.23 Ayodhya Kanda - Sarga 23

śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇē ayōdhyākāṇḍam ।
atha trayōviṃśassargaḥ ।

iti bruvati rāmē tu lakṣmaṇō'dhaśśirā muhuḥ ।
śrṛtvā madhyaṃ jagāmēva manasā duḥkhaharṣayōḥ ॥ 1 ॥

tadā tu badhdvā bhrukuṭīṃ bhruvōrmadhyē nararṣabhaḥ ।
niśaśvāsa mahāsarpō bilastha iva rōṣitaḥ ॥ 2 ॥

tasya duṣprativīkṣaṃ tadbhrukuṭīsahitaṃ tadā ।
babhau kruddhasya siṃhasya mukhasya sadṛśaṃ mukham ॥ 3 ॥

agrahastaṃ vidhunvaṃstu hastī hastamivātmanaḥ ।
tiryagūrdhvaṃ śarīrē cha pātayitvā śirōdharām ॥ 4 ॥

agrākṣṇā vīkṣamāṇastu tiryagbhrātaramabravīt ।
asthānē sambhramō yasya jātō vai sumahānayam ॥ 5 ॥

dharmadōṣa prasaṅgēna lōkasyānatiśaṅkayā ।
kathaṃhyētadasambhrāntastvadvidhō vaktumarhati ॥ 6 ॥

yathā daivamaśauḍīraṃ śauṇḍīra kṣatriyarṣabha ।
kinnāma kṛpaṇaṃ daivamaśaktamabhiśaṃsasi ॥ 7 ॥

pāpayōstē kathaṃ nāma tayōśśaṅkā na vidyatē ।
santi dharmōpadhā ślakṣṇāḥ dharmātmankiṃ na budhyasē ॥ 8 ॥

tayōssucharitaṃ svārthaṃ śāṭhyātparijihīrṣatōḥ ।
yadi naivaṃ vyavasitaṃ syāddhi prāgēva rāghava ॥ 9 ॥

tayōḥ prāgēva dattaścha syādvaraḥ prakṛtaścha saḥ ।
lōkavidviṣṭamārabdhaṃ tvadanyasyābhiṣēchanam ।
nōtsahē sahituṃ vīra tatra mē kṣantumarhasi ॥ 10 ॥

yēnēya māgatā dvaidhaṃ tava buddhirmahāmatē ।
sa hi dharmō mama dvēṣyaḥ prasaṅgādyasya muhyasi ॥ 11 ॥

kathaṃ tvaṃ karmaṇā śaktaḥ kaikēyīvaśavartinaḥ ।
kariṣyasi piturvākyamadharmiṣṭhaṃ vigarhitam ॥ 12 ॥

yadyayaṃ kilbiṣādbhēdaḥ kṛtō'pyēvaṃ na gṛhyatē ।
jāyatē tatra mē duḥkhaṃ dharmasaṅgaścha garhitaḥ ॥ 13 ॥

manasā'pi kathaṃ kāmaṃ kuryāstvaṃ kāmavṛttayōḥ ।
tayōstvahitayōrnityaṃ śatrvōḥ pitrabhidhānayōḥ ॥ 14 ॥

yadyapi pratipattistē daivī chāpi tayōrmatam ।
tathāpyupēkṣaṇīyaṃ tē na mē tadapi rōchatē ॥ 15 ॥

viklabō vīryahīnō yassa daivamanuvartatē ।
vīrāssambhāvitātmānō na daivaṃ paryupāsatē ॥ 16 ॥

daivaṃ puruṣakārēṇa yaḥ samarthaḥ prabādhitum ।
na daivēna vipannārthaḥ puruṣassō'vasīdati ॥ 17 ॥

drakṣyanti tvadya daivasya pauruṣaṃ puruṣasya cha ।
daivamānuṣayōradya vyaktā vyaktirbhaviṣyati ॥ 18 ॥

adya matpauruṣahataṃ daivaṃ drakṣyanti vai janāḥ ।
yaddaivādāhataṃ tē'dya dṛṣṭaṃ rājyābhiṣēchanam ॥ 19 ॥

atyaṅkuśamivōddāmaṃ gajaṃ madabalōddhatam ।
pradhāvitamahaṃ daivaṃ pauruṣēṇa nivartayē ॥ 20 ॥

lōkapālāssamastā stē nādya rāmābhiṣēchanam ।
na cha kṛtsnāstrayō lōkā vihanyuḥ kiṃ punaḥ pitā ॥ 21 ॥

yairnivāsastavāraṇyē mithō rājansamarthitaḥ ।
araṇyē tē nivatsyanti chaturdaśa samāstathā ॥ 22 ॥

ahaṃ tadāśāṃ Chētsyāmi pitustasyāścha yā tava ।
abhiṣēkavighātēna putrarājyāya vartatē ॥ 23 ॥

madbalēna viruddhāya na syāddaivabalaṃ tathā ।
prabhaviṣyati duḥkhāya yathōgraṃ pauruṣaṃ mama ॥ 24 ॥

ūrdhvaṃ varṣasahasrāntē prajāpālyamanantaram ।
āryaputrāḥ kariṣyanti vanavāsaṃ gatē tvayi ॥ 25 ॥

pūrvaṃ rājarṣivṛttyā hi vanavāsō vidhīyatē ।
prajā nikṣipya putrēṣu putravatparipālanē ॥ 26 ॥

sa chēdrājanyanēkāgrē rājyavibhramaśaṅkayā ।
naivamichChasi dharmātman rājyaṃ rāma tvamātmani ॥ 27 ॥

pratijānē cha tē vīra mā'bhūvaṃ vīralōkabhāk ।
rājyaṃ cha tava rakṣēyamahaṃ vēlēva sāgaram ॥ 28 ॥

maṅgalairabhiṣiñchasva tatra tvaṃ vyāpṛtō bhava ।
ahamēkō mahīpālānalaṃ vārayituṃ balāt ॥ 29 ॥

na śōbhārthāvimau bāhū na dhanurbhūṣaṇāya mē ।
nā'sirābandhanārthāya na śarāstambhahētavaḥ ॥ 30 ॥

amitradamanārthaṃ mē sarvamētachchatuṣṭayam ।
na chāhaṃ kāmayē'tyarthaṃ yassyāchChatrurmatō mama ॥ 31 ॥

asinā tīkṣṇadhārēṇa vidyuchchalitavarchasā ।
pragṛhītēna vai śatruṃ vajriṇaṃ vā na kalpayē ॥ 32 ॥

khaḍganiṣpēṣaniṣpiṣṭairgahanā duścharā cha mē ।
hastyaśvanarahastōruśirōbhirbhavitā mahī ॥ 33 ॥

khaḍgadhārāhatā mē'dya dīpyamānā ivādrayaḥ ।
patiṣyanti dvipā bhūmau mēghā iva savidyutaḥ ॥ 34 ॥

baddhagōdhāṅgulitrāṇē pragṛhītaśarāsanē ।
kathaṃ puruṣamānī syātpuruṣāṇāṃ mayi sthitē ॥ 35 ॥

bahubhiśchaikamatyasyannēkēna cha bahūnjanān ।
viniyōkṣyāmyahaṃ bāṇānnṛvājigajamarmasu ॥ 36 ॥

adya mē'straprabhāvasya prabhāvaḥ prabhaviṣyati ।
rājñaśchāprabhutāṃ kartuṃ prabhutvaṃ tava cha prabhōḥ ॥ 37 ॥

adya chandanasārasya kēyūrāmōkṣaṇasya cha ।
vasūnāṃ cha vimōkṣasya suhṛdāṃ pālanasya cha ॥ 38 ॥

anurūpāvimau bāhū rāma karma kariṣyataḥ ।
abhiṣēchanavighnasya kartṛṇāṃ tē nivāraṇē ॥ 39 ॥

bravīhi kō'dyaiva mayā viyujyatāṃ tavā suhṛtprāṇayaśassuhṛjjanaiḥ ।
yathā tavēyaṃ vasudhā vaśē bhavē ttathaiva māṃ śādhi tavāsmi kiṅkaraḥ ॥ 40 ॥

vimṛjya bāṣpaṃ parisāntvyachāsakṛt sa lakṣmaṇaṃ rāghavavaṃśavardhanaḥ ।
uvācha pitryē vachanē vyavasthitaṃ nibōdha māmēṣa hi saumya satpathaḥ ॥ 41 ॥

ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīya ādikāvyē ayōdhyākāṇḍē trayōviṃśassargaḥ ॥




Browse Related Categories: